Svētvakars .
Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .
Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka – gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .
Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . Tā bija gara , gan ar zibeņiem , gan maigām pateicības šupuļdziesmām . Mani ceturtie Ziemassvētki saules , spēka, vētru un laimības zemē . Atveru durvis Ziemassvētku brīnumam , plaši atveru un ļoti, ļoti gaidu !
Okeāns tik skaisti un melodiski runāja .
Lai katrā mājā siltums, gaisma un maigums !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 65. diena
Citi raksti
26.05.2022. Retrīts. 3. diena.
Knapi atvērusi dārza terases durvis, pieķeru Irēnu ar kafijas krūzi rokās, lavoties uz dārza attālo stūri pie plūmes. Jā, viņa stingri nolēmusi konkurēt ar vārnu pāri, kuri, ieraugot konkurentu, apmetušies kaimiņu eglē, lamājas ar visiem viņiem vien zināmajiem vārdiem. Dārzā sāk ziedēt pirmās trompešlilijas, saldā, maigā smarža patīkami kutina degunu. Brokastis atkal jautrā noskaņojumā, kāda kaut ko aizmirsusi, kādai kāda atklāsme. Man arī viena tāda ir - pazudušas mazās karotītes. Vakar bija, šodien nav.
13.04.2023. Sagaidīt un pavadīt
Ziniet, kas ir visgrūtākais viesu uzņemšanā? Nē, ne daudzie jautājumi no sērijas: “Kāpēc izvēlējies šo māju?”, “Vai nav grūti vienai?”, “Kāpēc mašīnu liec tā?”, “Kāpēc tev nav Volvo?”, “Tev nešķiet, ka tu esi savu ambīciju upuris?” u.t.t. - visi šie jautājumi, kas nu jau triju gadu garumā tiek uzdoti, daudz stāsta par pašiem jautātājiem un viņu tā brīža aktuālajām tēmām. Arī ne agrie rīti, ne grupas savākšana, tas viss ir nieks pret pašu grūtāko – pavadīšanu.
01.06.2020. Melnās dienas.
Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...
30.06.2021. Trīs dienas, kad ieskaties sevī
Plāni lieli, izpildījums… nu… tas - kā sanāk. Tā varētu raksturot mūsu pirmās dienas nobeigumu.