Svētvakars .
Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .
Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka – gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .
Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . Tā bija gara , gan ar zibeņiem , gan maigām pateicības šupuļdziesmām . Mani ceturtie Ziemassvētki saules , spēka, vētru un laimības zemē . Atveru durvis Ziemassvētku brīnumam , plaši atveru un ļoti, ļoti gaidu !
Okeāns tik skaisti un melodiski runāja .
Lai katrā mājā siltums, gaisma un maigums !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 65. diena
Citi raksti
02.10.2020. Dzīves riču-raču.
Kaimiņu gailis vēl nav atjēdzies no iepriekšējās vētras, kad nākamā jau klāt. Nu jau man šķiet, ka katra nākamā ir trakāka par iepriekšējo. Skaitu pātarus, lai durvīm stikli neizbirst. Taisnība Ziedonim ir par tām mazām laimītēm, ja tādas tiek, kaut viena katru dienu, tad var aizmigt ar smaidu, ar smaidu arī pamosties.
Day six! I’ll start it with my gratitude to two work horses who take care of our night’s sleep and our breakfast!
10.06.2021. Kalnā
Ar vēl ciet acīm sajūtu agrās rīta saules siltos starus, kaķi arī kaifo, abas izstiepušās visā garumā abpus maniem sāniem. Lakšmi kā mazs, pūkains lācēns pagriezusi punci saules stariem, atgāzusi galvu guļ uz smaida, Nansija guļ cieši blakus un maļ dzirnavas. Abas noskaņotas uz garšīgu rīta miegu, varētu to izmantot, jo arī man rīta miegs tas garšīgākais, bet nejaukais dūrējs, žņaudzējs ir klāt.
06.01.2023. Kad jums mājās nekā nav jeb Zvaigznes diena
Naktī grabēja krusa, ducināja pērkons, varbūt tāpēc nogulēju netipiski ilgi. Droši vien gulētu vēl, ja Nansija savā govsmāviena, ēzeļa zviedziena maigajā balsī neuzsāktu rīta serenādes, papildus ar savu “mazo” ķepiņu veicot mana deguna masāžu. Redz, kaķulis ārā grib. Bet tur lietus kā balta, necaurredzama siena. Tā nu dāma sēž uz slieksnīša un jodelē, pēc brīža pievienojas arī Lakšmi, nu divatā stāsta Dieviņam, kā es viņas abižoju, lietu buru.