#100LaimīgasDienasNamiņā – 46.-47. diena

Visumam nav citu acu , kā tikai tavas , lai tu ieraudzītu SAVU ceļu .
Visumam nav citu kāju , kā tikai tavas, lai tu sāktu iet SAVU ceļu .
Visumam nav citu roku, kā tikai tavas, lai tu sāktu darīt to, kas tev tīkams .
Visumam nav citas sirds , kā tikai tava , lai tu atļautu sev mīlēt tā , kā tu proti.
Divas ļoti jaudīgas dienas . Novadīts pirmais ,, Veiksmes ceļa” seminārs Jaunavas zīmē dzimušajiem . Tik jaudīga saruna sanāca .
Šodien paspēju gan dārzu paravēt , gan mēbeles pastumdīt, gan apcakot sveces . Nu būs gatavas atrādīties .
Foto arhīvs izmeta burvīgu bildi 😉, tas bija jautri . Bija vairāki Tomulīšas un Pindacīšas iznācieni 😉
Jauku nedēļas nogali !
Ar smaidu un mīlestību

Citi raksti

27.08.2023. Fotodienas Silmačos

Šī ir maģiska vieta, kas paceļ pāri okeānam, kalniem, mazliet pāri košajām ikdienām, tāda pārpasaulīga paļaušanās sajūta. Tā ir arī visiem, kuri atbrauc uz Astūriju, te ir tā vieta, kas paceļ pāri trauksmainajai ikdienai, nebeidzamajiem telefona zvaniem, domām par (ne)padarītiem darbiem. Tu pēkšņi paliec pats ar sevi, savu sirds ritmu, savu elpu, savu fizisko ķermeni, kurš, izrādās, var vairāk kā esi domājis.

Juhū - jubilācija! Jau desmit dienas čāpojam. No rīta izgājām agri, dīvaina vieta, dīvainas sajūtas. Īsti nesaprotu, kas šeit ir noticis - gruvešu kaudzes, kas vājajā lukturīša gaismā iznirst no miglas plīvuriem, ir gana biedējošas. Laila nosaka - Bāskervilu tīrelis, tādas sajūtas arī ir - Bāskervila krustojumā ar Drakulu. Ir auksts, pat ļoti, un vējains.

11.05.2020. Sadzīves ainiņas.

No rīta, kā parasti - pirms sešiem, pamodināja abu kaķu rīta taure. Kopš atklājušas verandu, līdz ar pirmo gaismiņu aplaimo mani ar rīta koncertu. Rīgā droši vien būtu dusmojusies un izolējusi no savas istabas, bet te - pat prieks. Redzēt ar kafijas krūzi rokā, ietuntuļojusies siltā pledā, sēžot uz trepju augšējā pakāpiena, kā mostas kalni. Šķiet, kaķes domā tāpat un, izlaidušās katra uz sava krēsla, pagriezušas punčus pret pirmajiem rīta stariem, kaifo.
Jau pāris dienas esmu galā - savās mājās, savā rozā sapnī. Dienām ir kumeļu auļi, stundas zib nemanot, darba apjomi nemazinās, stāsti, piedzīvojumi jau krietnā kaudzē sakrājušies. Jāsāk sevi disciplinēt un šķetināt pa vienam.