#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena

Ko darīt , ja saimniece visu dienu ar degunu papīros un datorā , bet tik ļoti gribas tuvumā ?
Ielīst rokdarbu grozā, ieritināties un skaļi murrāt !
Tik laba , jaudīga diena . Tuvojas pusnakts , bet es varētu lekt uz vienas kājas ap māju . Enerģija, prieks , darbīgums .
Visa diena par un ap manu mīļo Stihiju grupu . Vispirms vakara lekcijas sagatavošana, tad pats zooms . Priekš manis tas nav tikai darbs , tas ir kaut kas daudz , daudz dziļāks . Mēs esam kā liela ģimene . Sen jau vairs nav tikai stāsti par dienu enerģiju , par planētām , tās ir dziļas sarunas par mums pašām , tas ir atbalsts , kad kādai spārni nolaižas , tas ir daudzbalsīgs prieks par katru izdošanos .
Tas ir tāds spēks , tāda iekšējā vienotība .
Un kopīgā meditācija izdevās lieliska !
Paldies par šo dienu .

Citi raksti

“Iveta, I reckon you cleaned the windows in the second room?” Daniel inquired. -Yes, is there anything amiss? “Just look what that spider has done!!! Spun his web already!
Atkal par Ceļa un dzīves paralēlēm.
Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai sev, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā - noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos! Buen Camino, Iveta! Buen Canimo, Laila!
09.05.2025. Kamēr ieraksti lēnām top, mazais ieskatiņš

“Tikai nedzen mani kalnos, pakaļējā šasija netur,” tā telefona klausulē brēc Inga. “Es staigāju, bet lēnām, bet es iešu,” tā Tanita. Braucām uz skaisto Cares taku. Es izvēlos priekš sevis kā šofera grūtāko ceļu - braukt uz takas augšējo galu, toties viesiem vieglāka iešana, ainaviskāki skati un burvīgs krodziņš brokastu kafijai un ļoooti gardām pusdienām. Pie kam, tā kā braucu šeit jau piekto gadu un ne vienu vien reizi sezonā, man tiek bezgala gards vīns, ko saimnieks, piemiedzot ar aci, sauc par “el agua espacial” . Visiem citiem - parastais mājas vīns (arī gards, ne tuvu “el agua espacial”).