#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena

Ko darīt , ja saimniece visu dienu ar degunu papīros un datorā , bet tik ļoti gribas tuvumā ?
Ielīst rokdarbu grozā, ieritināties un skaļi murrāt !
Tik laba , jaudīga diena . Tuvojas pusnakts , bet es varētu lekt uz vienas kājas ap māju . Enerģija, prieks , darbīgums .
Visa diena par un ap manu mīļo Stihiju grupu . Vispirms vakara lekcijas sagatavošana, tad pats zooms . Priekš manis tas nav tikai darbs , tas ir kaut kas daudz , daudz dziļāks . Mēs esam kā liela ģimene . Sen jau vairs nav tikai stāsti par dienu enerģiju , par planētām , tās ir dziļas sarunas par mums pašām , tas ir atbalsts , kad kādai spārni nolaižas , tas ir daudzbalsīgs prieks par katru izdošanos .
Tas ir tāds spēks , tāda iekšējā vienotība .
Un kopīgā meditācija izdevās lieliska !
Paldies par šo dienu .

Citi raksti

Remonta dienas, nedienas turpinās. Vēl pēdējā krāsas kārta un arī otra istaba būs kārtībā. Ja godīgi , nu jau jasakož zobi un jāpiespiež sevi pie darbiem . Rokas , mugura dzied serenādes kā runči martā. Arā līst un vējo , kaķes netiek izskrieties , visu enerģiju izliek ,, palīdzot “ man . Pāris reizes piebradāju …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena Read More »

Līdz ar otro Adventi , Asturijā ienāca ziema. Kalnos snieg un puteņo, dažas pārejas slēgtas, vietējie vingro ar sniega lāpstām . Lejā, pie okeāna jau trešo dienu vētra dejo , rauj pa gaisu visu , ko vien spēj . Kaķes īdzīgā omā, pa brīdim ārā izskrien , tad brēcot , prasās iekšā. Vienīgā izklaide - …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena Read More »

The Spanish saga has come to an end, I’m back in Riga. The first morning home, Bohema is purring at my ear, twitchy Lakshmi is at my feet. Opening my eyes I try to figure out whether this all is true or was it just a dream. Thank God for the facebook entries.
17.04.2024. Aši norunājamais

Dienu steigā sakrājušies daudz neuzrakstīto stāstu, tā kā tuvojas nozīmīgas enerģētiskās dienas, kad jāpabeidz nepadarītie darbi, tad nu steidzu kādu norunāt nost, lai mazāka pauniņa. Jau labu laiku namiņš sāk pildīt savu otru funkciju, bet par to vairāk, kad būs stāsts par būšanām un nebūšanām. Īsi sakot, brīdi pa brīdim dodu vietu, drošību, telpu, sevi un ēdienu kādam, kam vajag atjaunoties, padomāt. Ne par visiem var rakstīt, bet par Guntu var.