#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena

Ko darīt , ja saimniece visu dienu ar degunu papīros un datorā , bet tik ļoti gribas tuvumā ?
Ielīst rokdarbu grozā, ieritināties un skaļi murrāt !
Tik laba , jaudīga diena . Tuvojas pusnakts , bet es varētu lekt uz vienas kājas ap māju . Enerģija, prieks , darbīgums .
Visa diena par un ap manu mīļo Stihiju grupu . Vispirms vakara lekcijas sagatavošana, tad pats zooms . Priekš manis tas nav tikai darbs , tas ir kaut kas daudz , daudz dziļāks . Mēs esam kā liela ģimene . Sen jau vairs nav tikai stāsti par dienu enerģiju , par planētām , tās ir dziļas sarunas par mums pašām , tas ir atbalsts , kad kādai spārni nolaižas , tas ir daudzbalsīgs prieks par katru izdošanos .
Tas ir tāds spēks , tāda iekšējā vienotība .
Un kopīgā meditācija izdevās lieliska !
Paldies par šo dienu .

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 20

02.10.2020. Dzīves riču-raču.

Kaimiņu gailis vēl nav atjēdzies no iepriekšējās vētras, kad nākamā jau klāt. Nu jau man šķiet, ka katra nākamā ir trakāka par iepriekšējo. Skaitu pātarus, lai durvīm stikli neizbirst. Taisnība Ziedonim ir par tām mazām laimītēm, ja tādas tiek, kaut viena katru dienu, tad var aizmigt ar smaidu, ar smaidu arī pamosties.
Hospitalero – Part 2. Raul and Fainters firsthand
My second and third day. I've adjusted to my new home and am learning to communicate with all three priests.
Dzīve mazciemā – 41

10.06.2021. Kalnā

Ar vēl ciet acīm sajūtu agrās rīta saules siltos starus, kaķi arī kaifo, abas izstiepušās visā garumā abpus maniem sāniem. Lakšmi kā mazs, pūkains lācēns pagriezusi punci saules stariem, atgāzusi galvu guļ uz smaida, Nansija guļ cieši blakus un maļ dzirnavas. Abas noskaņotas uz garšīgu rīta miegu, varētu to izmantot, jo arī man rīta miegs tas garšīgākais, bet nejaukais dūrējs, žņaudzējs ir klāt.
Dzīve mazciemā – 35

30.03.2021. Pateicība draugiem

“Iveta, cik maksā viena Tava darba diena? Es gribu to apmaksāt. Sen nav stāstu. Katru rītu pirms kafijas pārbaudu sejasgrāmatu - būs vai nebūs. Nav. Atvaino, ja Tev tas šķiet smieklīgi, bet tie stāsti ir tik dzīvi, es kopā ar Tevi roku dārzu, domāju, ko es atbildētu Lilijai, kā skaidrotu, kāpēc mums neatkarība tik svarīga. Raksti, ja nevari rakstīt - ierunā, tā kā mums lekcijas. Gribas svaigu vēsmu ikdienas pelēkumā. Vai īrnieks arī ir rādījies, vai vēl būs? Piedod, bet tas bija tik jautri. Kā es gaidu ziedošā dārza bildes. Lūdzu, lūdzu raksti!”