Par šodien labu , vai neko !
Par kaķu izdarībām un visu pārējo , kaut kad .
Šodien bija tā diena , kad jāvāra īpašā ziemas ābolu/ apelsīnu / ananāsu zupa .
Katliņā ielej nedauz ābolu /apelsīnu / ananāsu sulas , ieber kanēli , kādu krustnagliņu , izmaisa , pielej vēl sulu , uzsilda , bet nekarsē , kad sasniegts pareizais karstums , pārlej krūzē un piešauj klāt rumu , man vajadzēja gana daudz , lai tvaiku nodzītu .
Bet ,pavisam drīz vēlmju lapu rakstīšanas laiks .
Tiem , kuri raksta vēlmju lapas .
Katram sava tehnika, es daru tā-uz galda uzlieku kaut ko labu, garšīgu, obligāti uz skaista šķīvja, aizdedzu sveci, uzvelku kaut ko jaunu, kaut zeķes. Tas viss noskaņas radīšanai .
Pirms sākt rakstīt , pieveru acis , atceros , ieeju sajūtā par to ,ko gribu lūgt, kad ir bijusi tā labā noskaņa , sajūta.
Gan lekcijās gan nodarbībās stāstu, ka patiesās vēlmes nāk no zemapziņas slāņiem , tieši tās tiek piepildītas. Tāpēc nepieciešams radīt iekšējo laimes sajūtu un koncentrēties uz to.
Vēlmes rakstu tagadnes formā, piemēram:
Es lūdzu un pateicos par Savu skaisto dzīvokli, māju ,kuru varu atļauties un skaisti iekārtot, kur jūtos laimīga un veiksmīga. Tā raksta par visām lietām, pat ja to nav-dzīvoklis, attiecības, veselības darbs ,kāds projekts utt.
Katrs atradīs pats savus vārdus , nevajag burtiski pārkopēt no manis, svarīga saskaņa starp prātu un vēlmēm.
Vairāk par trim -piecām vēlmēm nevajadzētu rakstīt , pašam būs jāpiepilda , vai pietiks resursu ? !
Šogad īpaši svarīgi koncentrēties uz to , kur reāli esat gatavas / gatavi ieguldīt savus resursus -laiku , spēku , enerģiju , zināšanas .
Rakstam tikai par sevi , ” kaimiņu Jāņus ” un ” kaimiņu Maijas ” neaiztiekam , vedeklas , vīramātes, sievasmātes un znotus ar atstājam mierā 🙂
Lai veicas !
Bildi piedomāsiet
Citi raksti
06.07.2020. 130 dienas un pateicības.
“Tu dzīva? Sen nav ziņu!”, draudzene viegli sašutusi. Nu, jā, gribēju, gluži kā deputāts, dot atskaiti par pirmajām 100 dienām, bet darbu, notikumu virpulī raksts palika pusratā. Šis laiks Mazciemā ir mainījis mani, mainījis manus uzskatus un attieksmi pret lietām, galvenokārt jau pret sevi, un to var iedalīt nosacītās trijās daļās.
Kaut vakarā nekas par to neliecināja, naktī sākās vētra, vējš gaudoja, rībināja durvis un logus. “Nu tā,” es nodomāju, “un ko man ar Dip-Dip komandu darīt?” Kas ir Dip-Dip? Redz, es cilvēkus pēc aktivitātēm dalu “plokš” un “dip- dip”. Pati esmu tipiskais “plokš”, kurš var apsēsties uz akmens, uzkalniņa, smiltiņās un uz pāris stundām iegrimt apcerīgās domās. “Dip-dip” ir tie, kuri vēl nav uzkāpuši vienā kalnā, jau taujā pēc nākamā, tie ir tie, kuriem kājiņas danco pēc vēl un vēl. Šoreiz man ir Dip-dip kompānija, un vēl ar lielo burtu.
Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.
Šorīt abas dāmas sastrīdējās, uzrīkoja boksinga maču uz blakus spilvena. Nansija ir cīrulis, ar pirmo gaismiņu vajag ārā, bet reti, kad modina mani, gaida, kad sakustēšos, tad gan klāt un dīcošā balsī vedina celties. Lakšmi ir pūce vai, vēl pareizāk sakot, visdiengulis. Tā nu Nansija nāca mani motivēt uz celšanos un iztraucēja guļošo madāmu, šņāciens, spļāviens, cirties ar ķepu un, dusmīgi bubinot, visdiengulis palīda zemsegas valstībā. Tikmēr Nansija, apsēdusies ķengura pozā, ar nevainīgu sejas izteiksmi ar ķepu turpināja taustīt ņurdošo kamolu zemsegas valstībā. Mīļā miera labad paņēmu padusē ņurdošo visdienguli, piecēlos, atvēru dārza durvis, lai nemiera gars var doties izskaidroties ar žagatām, kamēr mēs ar Lakšmi atpakaļ gultiņā. Sestdiena, mirklis tikai sev godam nopelnīts.