Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .
Mazā veikalu diena : vispirms aptieka , papildināju spiediena dresējamās tabletes , tad celtniecības preču veikals – jauna ķerra vajadzīga un grābeklis . Atceļā piestāju ,, melnajā “ pludmalē uz pastaigu. Žēl , ka ar telefonu nevar iemūžināt , kā dzied varenie viļņi , kad paceļas virs ūdens klāja un uzvelk baltās putu cepures .
Tā var stāvēt, iet stundām , galva izvēdinās, ķermenī ienāk patīkamais nogurums.
Netālu no mājām , mazajā benzīntankā pabaroju savu Silvī, degviela – 1,499 eiro / litrā.
Un vēl man tika lielā laime – pareizā kāpostgalva – 1,60 eiro / kg . Dārgi , bet tas ir liels retums , viena paprāva galviņa ieripoja iepirkumu grozā . Būs sakņu sautējums . Nu nevar latvieša vēders bez kāposta 😉.
Uzkarsētā pannā izkausē sviestu , aši apcep cūkgaļas gabaliņus , piešauj sagrieztus sīpolus , aprauj , apmaisa , pievieno sagrieztus burkānus , aprauj , papildina ar gabaliņos sagrieztu saldskābu ābolu , mazos kubiņos sagrieztu kabaci,pievieno sāli , piparus , pašgatavoto čilli marmelādi , uzliek pannai vāku un tuč, tuč pasutina . Tikmēr uzkarsē čuguna pīli , izkausē sviestiņu un aši , maisot , aprauj saekselētu kāpostiņu , pievieno pannas saturu , pielej siltu ūdeni un cenšas neaizrīties ar siekalām . Kad nāk gatavs , pieliek pāris , dārzā norautas lauru lapas un smalki sakapātus ķiplociņus . Vāku virsū , pēc 10 minūtēm liek šķīvī un murrājot bauda !
Mī un žē , gardi !
Oi, pavisam aizmirsu , kas tad par sakņu sautējumu bez kartupeļiem 😉. Redz , kā ir , to , kas ikdienā pieejams , aizmirstam , to , kas retāk – izceļam . Protams , klāt kartupeļi , dažus kartupeļus sagriežu smalki , pārējos normālos gabalos . Smalki sagrieztie izšķīdīs , padarot sautējumu tumīgāku .
Citi raksti
Abpusēji vienojāmies, ka pirmo dienu vajag mieriņā, tāpēc vairāk kā divu stundu garās brokastis šķiet pārāk steidzīgas. Starp mums ir tāda kā telepātija - viena padomā, otra atbild. Pašām smiekli nāk. Abas kaķu dāmas arī atzina Lienu par labu esam, abas pieskrēja, kārtīgi noberzējās gar kājām, iezīmējot savu teritoriju. Lai tā īsti iezīmētu dienu “mieriņā”, devāmies pabeigt 10,5 metrus garās puķu dobes rakšanu.
Šī ir maģiska vieta, kas paceļ pāri okeānam, kalniem, mazliet pāri košajām ikdienām, tāda pārpasaulīga paļaušanās sajūta. Tā ir arī visiem, kuri atbrauc uz Astūriju, te ir tā vieta, kas paceļ pāri trauksmainajai ikdienai, nebeidzamajiem telefona zvaniem, domām par (ne)padarītiem darbiem. Tu pēkšņi paliec pats ar sevi, savu sirds ritmu, savu elpu, savu fizisko ķermeni, kurš, izrādās, var vairāk kā esi domājis.
Tas brīdis, kad noej lejā vārīt kafiju un saproti, ka kanniņā ūdens jāielej tikai priekš manas tasītes. Lakšmi skraida apkārt un kāri lūkojas, vai tad neviens glaudītājs nenāks. Jau parīt atkal namiņš rībēs smieklos, šņāks kafijas kannas, uz šķīvjiem kārtosies siers, jamons, manas pēdas dipinās ašos soļos, kārtojot ceļa somas, peldēšanās piederumus, gaisā virmos dažādas smaržas un garšas. Bet šodiena pieder pārdomām, sajūtu salikšanai pa plauktiņiem pēc Vizmas un Jāņa ciemošanās.