#100LaimīgasDienasNamiņā – 32. diena

Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .
Mazā veikalu diena : vispirms aptieka , papildināju spiediena dresējamās tabletes , tad celtniecības preču veikals – jauna ķerra vajadzīga un grābeklis . Atceļā piestāju ,, melnajā “ pludmalē uz pastaigu. Žēl , ka ar telefonu nevar iemūžināt , kā dzied varenie viļņi , kad paceļas virs ūdens klāja un uzvelk baltās putu cepures .
Tā var stāvēt, iet stundām , galva izvēdinās, ķermenī ienāk patīkamais nogurums.
Netālu no mājām , mazajā benzīntankā pabaroju savu Silvī, degviela – 1,499 eiro / litrā.
Un vēl man tika lielā laime – pareizā kāpostgalva – 1,60 eiro / kg . Dārgi , bet tas ir liels retums , viena paprāva galviņa ieripoja iepirkumu grozā . Būs sakņu sautējums . Nu nevar latvieša vēders bez kāposta 😉.
Uzkarsētā pannā izkausē sviestu , aši apcep cūkgaļas gabaliņus , piešauj sagrieztus sīpolus , aprauj , apmaisa , pievieno sagrieztus burkānus , aprauj , papildina ar gabaliņos sagrieztu saldskābu ābolu , mazos kubiņos sagrieztu kabaci,pievieno sāli , piparus , pašgatavoto čilli marmelādi , uzliek pannai vāku un tuč, tuč pasutina . Tikmēr uzkarsē čuguna pīli , izkausē sviestiņu un aši , maisot , aprauj saekselētu kāpostiņu , pievieno pannas saturu , pielej siltu ūdeni un cenšas neaizrīties ar siekalām . Kad nāk gatavs , pieliek pāris , dārzā norautas lauru lapas un smalki sakapātus ķiplociņus . Vāku virsū , pēc 10 minūtēm liek šķīvī un murrājot bauda !
Mī un žē , gardi !
Oi, pavisam aizmirsu , kas tad par sakņu sautējumu bez kartupeļiem 😉. Redz , kā ir , to , kas ikdienā pieejams , aizmirstam , to , kas retāk – izceļam . Protams , klāt kartupeļi , dažus kartupeļus sagriežu smalki , pārējos normālos gabalos . Smalki sagrieztie izšķīdīs , padarot sautējumu tumīgāku .

Citi raksti

Tikai tie, kas neslēpjas no dzīves, saņem patiesās dāvanas!
24.04.2024. Brauc ciemos!

“Tev būs augt un ziedēt te,” noteica Visums un iedēstīja mani Astūrijas zemē. Pat neticami, ka vēl pirms pieciem gadiem nezināju, ka tāda vieta uz pasaules ir. Tagad grūti iedomāties, kā vispār esmu bez šīs zemes dzīvojusi. Rakstu, lai Tevi, kas lasa, aicinātu ciemos.

28.04.2024. Patikšanas un ne visai

Vakar lija, ne vienkārši, bet dāsni, kā tikai Astūrijā prot. Šķita, ka katrā pilē apslēpts vismaz spaiņa tilpums. Brrrr. Laiks kartupeļu pankūkām, tās vienmēr silda. Pēcpusdienā pošamies uz Tineo, bija plānā kādu jauku dāmu satikt un Guntai parādīt citu Astūrijas daļu. Ar pilsētām, vietām, cilvēkiem ir tā: patīk uzreiz vai nē, lai cik dotu otru iespēju - nebūs. Tā ir ar Tineo.

Time flies like the wind, the days have gone by somehow…