Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .
Mazā veikalu diena : vispirms aptieka , papildināju spiediena dresējamās tabletes , tad celtniecības preču veikals – jauna ķerra vajadzīga un grābeklis . Atceļā piestāju ,, melnajā “ pludmalē uz pastaigu. Žēl , ka ar telefonu nevar iemūžināt , kā dzied varenie viļņi , kad paceļas virs ūdens klāja un uzvelk baltās putu cepures .
Tā var stāvēt, iet stundām , galva izvēdinās, ķermenī ienāk patīkamais nogurums.
Netālu no mājām , mazajā benzīntankā pabaroju savu Silvī, degviela – 1,499 eiro / litrā.
Un vēl man tika lielā laime – pareizā kāpostgalva – 1,60 eiro / kg . Dārgi , bet tas ir liels retums , viena paprāva galviņa ieripoja iepirkumu grozā . Būs sakņu sautējums . Nu nevar latvieša vēders bez kāposta 😉.
Uzkarsētā pannā izkausē sviestu , aši apcep cūkgaļas gabaliņus , piešauj sagrieztus sīpolus , aprauj , apmaisa , pievieno sagrieztus burkānus , aprauj , papildina ar gabaliņos sagrieztu saldskābu ābolu , mazos kubiņos sagrieztu kabaci,pievieno sāli , piparus , pašgatavoto čilli marmelādi , uzliek pannai vāku un tuč, tuč pasutina . Tikmēr uzkarsē čuguna pīli , izkausē sviestiņu un aši , maisot , aprauj saekselētu kāpostiņu , pievieno pannas saturu , pielej siltu ūdeni un cenšas neaizrīties ar siekalām . Kad nāk gatavs , pieliek pāris , dārzā norautas lauru lapas un smalki sakapātus ķiplociņus . Vāku virsū , pēc 10 minūtēm liek šķīvī un murrājot bauda !
Mī un žē , gardi !
Oi, pavisam aizmirsu , kas tad par sakņu sautējumu bez kartupeļiem 😉. Redz , kā ir , to , kas ikdienā pieejams , aizmirstam , to , kas retāk – izceļam . Protams , klāt kartupeļi , dažus kartupeļus sagriežu smalki , pārējos normālos gabalos . Smalki sagrieztie izšķīdīs , padarot sautējumu tumīgāku .
Citi raksti
12.10.2020. Vēlmes un izvēles.
Vakar apritēja mēnesis, kopš tā septembra rīta, kad namiņā ieradās īrnieks. Tā kā līgums tik’ uz vienu mēnesi, sagaidot puslīdz pieņemamu laiku, dodos klauvēt pie durvīm, uzzināt tālākos plānus. Klauvēju vienu reizi, otru - klusums, atslēga durvīs. Klauvēju trešo reizi, tad uzmanīgi veru durvis.
Vakar modinātājs zvanīja, kad saulīte vēl pat uz otriem sāniem nebija pagriezusies, aiz loga melna nakts, acu plakstiņi smagi kā akmens bluķi. Uz tausti centos atrast brilles, ieslēgt gaismu. Manas nakts aktivitātes abās kaķu dāmās izsauca lielu neapmierinātību, ko Lakšmi izpauda sev raksturīgajā veidā - aši iekost pirmajā ķermeņa daļā, kas pa zobam, un ātri palīst apakšā zem segas. Redzot, ka nejokojos, tiešām celšos, Nansija ar sašutumā savilktu ģīmīti jož lejā pa kāpnēm, gandrīz nogāžot manu nestabilo, samiegojušos stāvu - sak, ja reiz piecēlies, tad baro! Pusotras stundas laikā izdodas sapakot, izpakot, no jauna sapakot pēdējo lielo kasti ar pasūtījumiem, ar vienu roku pacelt neizdodas, smaga.
Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.
12.08.2021. Palīgs - 2. daļa
Tā bija kāda trešā diena, kad virtuvi jau rotāja jaunā, ērtā izlietne, kad jaunietis kā tā “starp citu”, cenšoties būt pēc iespējas nevērīgāks, izmeta: “(...)pēc dažām dienām mums viena meitene pievienosies (..)”.Hmmm, nu, labi! Viens mazs indes zobiņš gan izlīda - kā tā, man pat nepaprasot, bet tad atcerējos savu dēlu līdzīgā situācijā...