#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena

Miegā redzēju , ka esmu Latvijā , notiek manas grāmatas atvēršanas svētki . Tāda liela plaša telpa ar dzeltenīgi sārtām ķieģeļu sienām, smaržo pēc kanēļmaizītēm, deg manis lietās sveces , gar sienām kārtojam lielus podus ar ziedošām rozēm , klusi skan Laimas spēlētā kokle , pievienojas Pēteris ar harmonijām , skan mana mīļā ,, Viento del Norte “. Visa mana Uguns saime sanākusi , telpa pildās un atskan zvaniņu dzindzināšana . Tā nāk tuvāk un tuvāk , līdz ir pavisam tuvu …
Atvēru acis , Lakšmi pa pagulti dzenāja bumbiņu ar zvaniņu ….
Mums vētra , vējš plosa un rausta visu , palmai zaru norāva , pārmeta pār sētu .
Mums viss labi .
Visu dienu ap svecēm , būs jaudīgas un skaistas !

Līdz molam neaizbraucu , foto no ziemas vētras . Šodien viļņi daudz spēcīgāki un viļņi lielāki

Citi raksti

Camino – Diena 3
Pat nezinu, kā šo dienu nosaukt: "Nošaujiet mani" vai "Kad robežas brūk". Aiz sāpēm nakts praktiski negulēta, pretsāpju zāles īsti nedarbojas, abas lauztās potītes kauc kā sirēnas. Vienīgais mazais prieciņš, ka arī Lailas miega pele aizķērusies kādā krūmājā, tātad, būsim vienādi jocīgas.
Camino – Day 16
It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
#100LaimīgasDienasNamiņā – 33. diena
Latvijā sniegs , mums salna , tāda pamatīga . Kaķi apjukumā cilāja kājas un iespruka atpakaļ gultā , dziedot protesta serenādes.Krāmēju garšvielu kastīti , nav plašs klāsts , esmu gana konservatīva garšvielu izvēlē . Iztikas minimums : vairāku veidu pipari , muskatrieksts , krustnagliņas, ķimenes, kanēlis , kāds pikantāks maisījums , vaniļa , dažādas esences …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 58

03.01.2022. Katram savi dārgumi

Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.