#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena

Miegā redzēju , ka esmu Latvijā , notiek manas grāmatas atvēršanas svētki . Tāda liela plaša telpa ar dzeltenīgi sārtām ķieģeļu sienām, smaržo pēc kanēļmaizītēm, deg manis lietās sveces , gar sienām kārtojam lielus podus ar ziedošām rozēm , klusi skan Laimas spēlētā kokle , pievienojas Pēteris ar harmonijām , skan mana mīļā ,, Viento del Norte “. Visa mana Uguns saime sanākusi , telpa pildās un atskan zvaniņu dzindzināšana . Tā nāk tuvāk un tuvāk , līdz ir pavisam tuvu …
Atvēru acis , Lakšmi pa pagulti dzenāja bumbiņu ar zvaniņu ….
Mums vētra , vējš plosa un rausta visu , palmai zaru norāva , pārmeta pār sētu .
Mums viss labi .
Visu dienu ap svecēm , būs jaudīgas un skaistas !

Līdz molam neaizbraucu , foto no ziemas vētras . Šodien viļņi daudz spēcīgāki un viļņi lielāki

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 2. diena
Oktobra beigas , bet saulīte dāsni silda, 22 grādi , maigs rudenīgs vējiņš. Gaiss , kaut silts, tik spirgts , ka ne atelpoties .Kā pilnīgs pretstats zaļajai zālei , ziedošajām rozēm, kallām , veikalos ieskanās Ziemassvētku notis .Mana sirds līksmo , patīk mans darbs : gan tas , kas dārzā ; gan tas , kas …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena Read More »

#100LaimīgasDienasNamiņā – 46.-47. diena
Visumam nav citu acu , kā tikai tavas , lai tu ieraudzītu SAVU ceļu .Visumam nav citu kāju , kā tikai tavas, lai tu sāktu iet SAVU ceļu .Visumam nav citu roku, kā tikai tavas, lai tu sāktu darīt to, kas tev tīkams .Visumam nav citas sirds , kā tikai tava , lai tu atļautu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 64
06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?

Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.

Dzīve mazciemā – 120
03.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 27

Tu biji kails un vēju aplauzts koks... Namiņa dārzā aug trīs lekni kamēliju krūmi, katrs ar savas krāsas ziediem, kādreiz tie bija četri. Tagad ceturtais ir kails stumbrs ar apzāģētiem zariem, bez mizas. Vēl vecais saimnieks, kad bija dzīvs, papliķēja pa stumbru un teica, lai zāģēju nost. Bet es nevaru, kaut kas tajā nokaltušajā stumbrā ir dzīvs.