#100LaimīgasDienasNamiņā – 27. diena

,, Kur tu teci , gailīti … “ Nansijas izpildījumā, sešos no rīta, rosina vēlmi mest ar spilvenu .
Kaķi labi audzināti , bet , ko darīt , ja procedūra veikta, bet sazin kāpēc , nemiera dienas piemeklē. Kaķa bērns pats nelaimīgs, staigā apjukusi un dzied melodijā, kas Lakšmi modina kašķu veceni . Ķepings, boksings , šņācings !
Ārā vējo , līst , ķepas salst , enerģiju nav kur izlikt , atliek gulēt vai krist man uz nerviem .
Ak, kas par laimi , kad tiek manā dziju kastē, kamols zobos un prom uz pirmo stāvu , tad zigzagā pa virtuvi , darbistabu , atpakaļ uz otro stāvu , izdzirdot manu vokālu , kamols izkrīt no mutes , noripo pa trepēm , kur satiekas ar Lakšmi ķepām .
Pa vidu visam , sienas nošpahtelētas , rīt pucēšu un likšu grunts krāsu .
Rakstu , ko dzirdu ? Pa flīzēm klāto virtuves grīdu , tiek dzenāta mana kurpe !
Katram savas izklaides 😉.
Kā jums ?

Citi raksti

Hospitalero – 2. daļa
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
Dzīve mazciemā – 39

08.05.2021. Mazliet saules

“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.

Hospitalero – Part 4. A Prayer for Gundega
It’s my first night in a boss's role. I'll say how it is – strangely alert. There are evening checks, locking doors, making breakfast for the early pilgrims. It's close to midnight when I fall nose-first in the bed.
Dzīve mazciemā – 122
09.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 29

Tuvāk augusta vidum, tas ir laiks, kad mazliet nokņud sirdī, ko tur liegties, pēc iespējas teleportēties uz brīdi uz Latvijas mežiem. Ja šveicieši piedzimst ar vienu kāju īsāku, astūrieši ar sidra glāzi rokā, tad latvietis noteikti ar ogu kurvi vienā, sēņu nazīti otrā.