#100LaimīgasDienasNamiņā – 26. diena

26. Dienā.Zāle slapja, tāpēc visskaistākā puķe zied lielajā puķpodā.Pieķerties pie ,, smaržīgajiem “ darbiem , prasa lielu saņemšanos . Lepna kā Nansija ar kārtējo peli zobos , sienas , griesti ar hlorūdeni nomazgāti, pelējums tiek apkarots .Apžūs, rīt špahtelēšanas darbi !Pamazām , pa solim viss top gaišāks !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.

19.08.2022. Spoki, gari un citi

Namiņam ir savi neredzamie iemītnieki, to jūtu ik brīdi, to piedzīvoja arī retrīta dāmas. Tas bija varen jautri. Abām kaķu dāmām arī nācies sastapties ar namiņa sargiem, tad visas trīs sēžam gultā, viena uz otru skatāmies un murminām gariņiem mīļvārdiņus cilvēku un kaķu valodās. Bet vienu vakaru bija citādi...

03.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 27

Tu biji kails un vēju aplauzts koks... Namiņa dārzā aug trīs lekni kamēliju krūmi, katrs ar savas krāsas ziediem, kādreiz tie bija četri. Tagad ceturtais ir kails stumbrs ar apzāģētiem zariem, bez mizas. Vēl vecais saimnieks, kad bija dzīvs, papliķēja pa stumbru un teica, lai zāģēju nost. Bet es nevaru, kaut kas tajā nokaltušajā stumbrā ir dzīvs.

Atkal par Ceļa un dzīves paralēlēm.