#100LaimīgasDienasNamiņā – 23. diena

Naktī bija traks negaiss , ar pirmo bliezienu paliku bez elektrības, dators nodžinkstēja . No rīta konstatēju , ka netieku savā astro programmā un dators uzvedas kā viegli iereibis .
Tik labi , tik ļoti labi , ka man ir datorrūķis, kurš prot un var vajadzīgā brīdī pieslēgties. Programmu atdabūju , bet , pārsteigums , netieku savā FB kontā , tur cits vārds priekšā , paroles nedarbojas. Dīvainākais , ka no telefona kontā varu ieiet , no datora nē , plusā informācija, ka pēc 178 dienām kontu dzēsīs , neatbildot kādiem tur noteikumiem . Nocīnījāmies , kontu neatdabuju . Redzēs , ko rīts nesīs .
Labā ziņa, atkal pārliecinājos, ka man apkārt ir labi , atsaucīgi , zinoši cilvēki , un , ka esmu iemācījusies savākt sevi !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Dzīve mazciemā- 87
22.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 3

Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.

Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.
Dzīve mazciemā – 135
12.03.2024. Raibs kā dzeņa vēders, raibs kā sievas lakats jeb - paņem mani azotē

- “Irrr rrrīīīts, ceļamies!!” Negribīgi svempjos kājās, retais brīvais rīts, kad tā gribētos pašņākuļot, un ir jau arī iemesls – pagājusī nedēļa bija ļoti intensīva ar visa veida darbiem, piedevām apaukstējos , ieguvu Niagāras ūdenskritumu no acīm un deguna, kas rezultējās deguna blakusdobuma iekaisumā (un tieši tagad alu sakārojās). Kaķēm prieki - ārā saulīte, zāle apžuvusi, var skriet uz nebēdu, un mazais, ātrais ļoti briesmīgais nekur nav manāms. Nu ja, jo kopā ar tēti un mammu jau tuvojas savām mājām Latvijā. Atmiņās no Edgara ģimenes viesošanās paliks, priecēs mani un viesus uzlabota lejas virtuve ar jaunu darba virsmu, skapīšiem, kas tumšo, drūmo telpu padarīja tik gaišu un plašu. Salikšu vēl gaismiņas, iekārtošu un būs mājīgi un jauki.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena
Līdz ar otro Adventi , Asturijā ienāca ziema. Kalnos snieg un puteņo, dažas pārejas slēgtas, vietējie vingro ar sniega lāpstām . Lejā, pie okeāna jau trešo dienu vētra dejo , rauj pa gaisu visu , ko vien spēj . Kaķes īdzīgā omā, pa brīdim ārā izskrien , tad brēcot , prasās iekšā. Vienīgā izklaide - …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 23. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 98
07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12

Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.