#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena

Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .
Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .
Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.
Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , kādi desmit kvadrātmetri , gar vienu sienu lielais skapis , pārējo lauvas tiesu aizņem gulta . Stumdu , grūstu , pāris reizes klūpu pār Lakšmi , kura , pievēršot sev uzmanību , tieši kāju priekšā gāžas uz muguras un aicina pakasīt punci . Neiztiek arī bez Nansijas astes piebradāšanas . Kad atstumta gulta no sienas , redzu aktivitāšu iemeslu – zemgultas valstības tālākajā stūrī , kur ar slotu kāt nevar piekļūt , abas dāmas ierīkojušas slēptuvi . Atradās dažās zeķes , p\aris dakšiņas ( Nansijai vājība uz mirdzošām lietām , ko zobos var pastaipīt ) , visas mazās mantiņas un skaists mazs putna skeletiņš , redz , kas tā aromātiski pāris dienas smaržoja . Izraidīju abas dāmas un asti ārā , ķēros pie uzkopšanas . Nansija pāris reizes centās slotai uzbrukt , ieraugot putekļu sūcēju , viņa braši atkāpās , atstājot , žēli pīkstošo , Lakšmi vienu . Lieki teikt , ka mazā pūkpakaļa uzmeta lūpu .
Istaba pārvērtībām sagatavota , kaķiem ar gardumu pielīdu , miers mājā atjaunots .
Tikmēr dārzā sava dzīve , tie ķirbji , kuri nenosala salnās , raisa ziedus .
Visam savs laiks , visam sava vieta ….

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

25.05.2022. Retrīts. 2. diena

Rīts, kā parasti, pienāk daudz par agru, abas kaķu dāmas samiegojušās, visai naidīgi uztver modinātāja zvanu, Viņām pret viesiem ir jūtas. Eju lejā uz otrās mājas virtuvi, tā ir lielāka, plašāka, vairāk vietas, kur rīkoties. Ko līdz ieslēdzu jauno, speciāli šim pasākumam pirkto kafijas automātu, gar stūri parādās Irēnas stāvs.

22.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 15

Ir stundas, dienas, nedēļas, kad jāņem sevi aiz čupra, jāliek rāmjos un jādara. Stingri pēc grafika - melns, balts, iesākts- pabeigts. Pāris stundas pastrādā, izmet līkumu pa dārzu, iedzer tēju uz terases, aizver acis, atpūties, un atkal pie darba. Šīs būs trakas divas nedēļas, kur jau tā noslogotajam darba grafikam klāt pienāks juristes/dokumentu diena, jāraksta pamatojumu (pretenziju) vēstule i pašvaldības iestādei, i mājas saimniekam, jāsakārto vēl daži juridiskie jautājumi, jāsagaida meistari, kas ievilks ātrgaitas internetu, .....

Visgrūtākā cīņa, kas dzīvē jāizcīna, ir cīņa ar sevi. Tā varētu nosaukt šodienas ierakstu. Mammīt, man spiež. Mammīt, man auksti. Cik bieži bērnībā esam to teikuši, un cik bieži dzirdēts - pacieties, nemaz tik traki nespiež, tu esi liela meitene/puisis, vari paciesties...
07.12.2025. Kad vējo

Vakar manā lielciemā iededza svētku ugunis. Tas bija tik skaisti, kā parasti – pasākumu ievadīja dūdu skaņas, tad deju solī laidās dejotāji. Apkārtējie, arī es, viegli līgojās dejas ritmos un skaļi aplaudējām. Tik daudz cilvēku! Mazajās ieliņās nebija, kur adatai nokrist. Karstvīna vietā te dzer saldo sidru vai šokolādi. Ja pavisam godīgi, mazliet pietrūka kanēļa un krustnagliņu smaržas. Piparkūkas te aizstāj ar čurrosiem – tie gan bija gardi.