#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena

Pamodos no maigas lietus čaboņas , zeme veldzējas .
Šodienas plānā guļamistabas mēbeļu stumdīšana , jāatbrīvo siena krāsošanai .
Jebkādas darbības bez abu kaķu un Nansijas astes līdzdalības ir neiespējamā misija.
Mazo skapīti pārstumdīju bez problēmām , bet tikko ķēros gultai klāt , abas dāmas un aste klāt , pinas un tinas ap kājām . Istaba maza , kādi desmit kvadrātmetri , gar vienu sienu lielais skapis , pārējo lauvas tiesu aizņem gulta . Stumdu , grūstu , pāris reizes klūpu pār Lakšmi , kura , pievēršot sev uzmanību , tieši kāju priekšā gāžas uz muguras un aicina pakasīt punci . Neiztiek arī bez Nansijas astes piebradāšanas . Kad atstumta gulta no sienas , redzu aktivitāšu iemeslu – zemgultas valstības tālākajā stūrī , kur ar slotu kāt nevar piekļūt , abas dāmas ierīkojušas slēptuvi . Atradās dažās zeķes , p\aris dakšiņas ( Nansijai vājība uz mirdzošām lietām , ko zobos var pastaipīt ) , visas mazās mantiņas un skaists mazs putna skeletiņš , redz , kas tā aromātiski pāris dienas smaržoja . Izraidīju abas dāmas un asti ārā , ķēros pie uzkopšanas . Nansija pāris reizes centās slotai uzbrukt , ieraugot putekļu sūcēju , viņa braši atkāpās , atstājot , žēli pīkstošo , Lakšmi vienu . Lieki teikt , ka mazā pūkpakaļa uzmeta lūpu .
Istaba pārvērtībām sagatavota , kaķiem ar gardumu pielīdu , miers mājā atjaunots .
Tikmēr dārzā sava dzīve , tie ķirbji , kuri nenosala salnās , raisa ziedus .
Visam savs laiks , visam sava vieta ….

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

26.05.2025. Kad aizraujas elpa

Maija beigās kalnu pilsētiņās, ciematos sāk svinēt viduslaiku svētkus. Uz pāris esmu bijusi, pārsvarā - nopūta. Bet daži tiešām jauki: interesanti izstrādājumi, gardi sieri, no viena pat pīts groziņš atceļoja. Nu, jā, esmu laikam Latvijas tirdziņu atmosfēras, piedāvāto preču daudzveidības izlutināta. Bet, ja nelīst, ja brīvdiena, ja vieta, kur nekad neesmu bijusi, degviela mašīnā ir – braucu. Pirmais pārsteigums - mana navigācijas sistēma atteicās ar mani runāt.

Vētra , okeāns stāsta stipros stāstus , viļņi , apvilkuši baltus putu apmetņus , steidz tos nodot krasta akmeņiem , atbalsojot tālu no krasta .Lielā veikalu diena, ceturtdien ies pakas uz Latviju , uz divām A 4 formāta lapām pasūtījumi . Labi , ka mašīna liela 😉.Braucot pāri augstajiem tiltiem , šūpoja pamatīgi , stūrē …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 20. diena Read More »

16.11.2022. Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts

Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.

03.01.2022. Katram savi dārgumi

Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.