- "Iveta, tu taču mazgāji otrajai istabiņai logus?”, Daniels tincina.

– "Jā, kaut kas nav kārtībā?"

Nu, kāpēc cilvēkiem patīk gulēt piesmakušās telpās? Neparko nav gatavi gulēt pat pie pusatvērta loga. Vai visiem tā, vai tikai mana karma - alberģu sadzīve? Kā nosmējās Linda, mana Venēra Lauvā guļ komā.

08.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus. Bosiks sargā pieeju no sētas puses. Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.

20.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Kārtējais solis

Kā vislabāk atgūt līdzsvaru? Pareizi, ņemt lāpstu un iet rakt. Īpaši, ja lolotās, gaidītās peonijas ar Sanitas gādību atceļojušas. Šodien diena pirms lielās vētras, ārā +17, aizvējā pat vairāk, lāpstu rokā, un uz priekšu. Zeme te smaga, lietus sasista, nedzīva. Tā kā pie zirgu labumiem neesmu tikusi, komposts ļoti dārgs, tad nu izmantoju visu, kas pa rokai. Pirmā lieta - pirms mēneša sagatavoto dobi, kur laicīgi noņemta velēna, uzrušināta, iekaisīts trihodermīns, pārrakt.

Pareizāk sakot, izrakt divu lāpstu dziļumā.