Tik svarīgi , starp darbiem , pienākumiem , atrast brīvu brīdi sev . Sev , dzirdēt sevi , sajust sevi !
25 grādi , maigs vējš , brīnišķīga pastaiga gar okeānu .
#100LaimīgasDienasNamiņā – 10. diena
Citi raksti
07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12
Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.
11.12.2022. Līdzības
Jau vairākas dienas pirmais, ko redzu, atverot sejas grāmatu – “tu sen neesi rakstījusi”. Tā laikam ir, un ne tāpēc, ka notikumu, piedzīvojumu nebūtu. Ir gan tādi, kur smieklu dzirkstis pa gaisu iet, gan tādi, kas kairina acis kā sīpolus griežot, gan tādi, kas neizpratnē, par ko rīkstes šausta, liek ierauties dziļi stūrī.
Kalnos snieg , te, lejā , vienā mirklī , skaidrās debesis apmācās, aizsedzot sauli, vējš iebrāzās pagalmā , purinot koku zarus, plucinot un pluinot visu savā ceļā, mitrums izstiepis savas garās rokas , ieskauj visu , kam tiek klāt.Un tad , viens saules stars izlauza sev ceļu caur mākoņu segu , koku lapas iemirdzējās zeltā …
Sākšu ar pateicību diviem rūķiem, kuri rūpējās par mūsu nakts mieru un gardām brokastīm! Pēc piedzīvotajām jautrībām lielajos alberģos, nolemjam lūkot pēc mazākiem, klusākiem.