#100LaimīgasDienasNamiņā – 8. diena

Motivācija .
Pat tajās dienās, kad neko negribas darīt, redzēt, dzirdēt , motivējiet sevi kaut ko izdarīt , lai vakarā ir baudpilns gandarījums . Kaut vai kārtīgi atpūsties un darīt NEKO .
Domājat , viegli darīt NEKO , izjust baudu un gandarījumu no tā, ja no katra stūra , burtiski , brēc nepadarītie darbi ?!
Tur ir tā lielo noslēpumu atslēga, izjust gandarījumu par to , ko dari .
Es tā izdarīju , dienas pirmajā pusē darīju NEKO, un tā no sirds un aknām , tad piecēlos un mierīgi , plānveidīgi izdarīju daudz , daudz, daudz un turpinu darīt !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Brīnumi notiek! Mans dvielis atgriezās pie manis! Rīts alberģī sākas neparasti agri, jau piecos viss rīb un dārd. Neko, ceļos krāmēju somu un aiziet. Pirmais posms 15+1,5 km, nepatīk garie gabali, labāk 3 reizes pa pieci.
31.07.2025. Svētki

Šejieniešiem ļoti patīk svinēt svētkus – ja kalendārā kādu pietrūkst, viņi izdomā jaunus. Tā radušies “Aroz con leche” (rīsu putras) svētki – konkurss, kur sabrauc liels daudzums tautas nogaršot n-to vārītāju veikto un nobalsot par gardāko. Pašu nominantu vaigi plīst no lepnuma, un katrā ēdienkartē lieliem burtiem būs ierakstīts – tāda un šāda gada nominants konkursā par gardāko rīsu putru, un, ja tiks pie kādas balvas, krodziņa sienu rotās milzu plakāts un īpaša atzīme pie ēdienkartes. Astūrieši ļoti lepojas ar to, kas viņiem ir, ar to, ko daba veido. Nu kaut vai, piemēram, Picos de Europa – ņem un nosauc tā vienu kalnu masīvu, un iestāsti, ka ir vēl augstāki kalni. Pamēģini to astūrietim pateikt – viņš paraustīs plecus: nu un, toties nosaukuma tāda nav.

Dīvaini - dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! - Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 8. diena Read More »

11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.