#100LaimīgasDienasNamiņā – 8. diena

Motivācija .
Pat tajās dienās, kad neko negribas darīt, redzēt, dzirdēt , motivējiet sevi kaut ko izdarīt , lai vakarā ir baudpilns gandarījums . Kaut vai kārtīgi atpūsties un darīt NEKO .
Domājat , viegli darīt NEKO , izjust baudu un gandarījumu no tā, ja no katra stūra , burtiski , brēc nepadarītie darbi ?!
Tur ir tā lielo noslēpumu atslēga, izjust gandarījumu par to , ko dari .
Es tā izdarīju , dienas pirmajā pusē darīju NEKO, un tā no sirds un aknām , tad piecēlos un mierīgi , plānveidīgi izdarīju daudz , daudz, daudz un turpinu darīt !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 57

19.12.2021. Laimes dažādās sejas

Mēsli, beidzot ir mēsli… Nē, ne tie, kuros iemanos iekulties, vai kurus tik devīgi man Visums dažādu ļaužu izskatā piespēlē. Ir īstie mēsli, no kuriem ogas briest un puķes plaukst. Jau labu laiku šī tēma mani ļoti, ļoti nodarbina. Kad ciemojās Jekaterina, bijām gatavas pat no vienas kūtiņas čiept. Pāris reizes aplauzos, jautājot kaimiņam - tam, kas Štirlica vīrs.
Dzīve mazciemā – 98
07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12

Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.

Camino – Day 16
It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
Dzīve mazciemā – 46

20.08.2021. Pasaka - realitāte, realitāte - pasaka

“Vai tu esi dusmīgs?” - tā stāvēja rakstīts uz sienas kādā pasakā, ko bērnībā lasīju. Tas, kurš dusmojās, zaudēja visu savu mantu, un trollis izgrieza trīs sloksnes ādas no muguras. Brīžiem šķiet, ka es esmu nokļuvusi tādā stāstā, kur Radītājs, Pārbaudītājs, Lielais iesmējējs ik pa brīdim uzprasa: “Iveta, tu esi dusmīga?”