Es esmu/ būšu roze , kas vērsies lēnām , pa ziedlapiņai , kā mans Claude Monet .Kaut kad rakstīju , ka , reizēm tas , ko domājam , esam galapunkts , ir tikai pietura . Bet to apjaušam tikai pēc laba laika .Es nezinu , rīt būs mācību procesa galapunkts vai pietura . Lai kas tas būtu , gribu to skaistu , lai kā tas būs , es jau esmu uzvarētāja . Tikt tik tālu , starp profiņiem , kuri visu šo apgūst n-gadus , vadīt grupu darbus ar viņiem , noturēties līmenī , tas bija daudz .Galva kūp , spiediens lēkā .Rīt sertifikācija . Iespējams , ka būs jāatkārto, bet tas kanti nerīvē 
. Jauda , māka ir , prakse jāuztrenē !Vilciens dodas ceļā
#100LaimīgasDienasNamiņā – 5. diena
Citi raksti
28.02.2021. Pavasaris.
“Oi, tūlīt nomiršu. Mammīt mīļo, man gals klāt. Oiiii,” klausulē skan Lilijas balss, kas gluži pēc mirējas neizklausās. Ak, jā, pareizi, šodien sestdiena, un mums bija sarunāts doties pastaigā, bet man iekavējušies darbi...
This albergue was full last night - around 150 people, this made it clear it was not going be quiet after 22:00 (as it’s supposed to be according to the rules).
20.08.2021. Pasaka - realitāte, realitāte - pasaka
“Vai tu esi dusmīgs?” - tā stāvēja rakstīts uz sienas kādā pasakā, ko bērnībā lasīju. Tas, kurš dusmojās, zaudēja visu savu mantu, un trollis izgrieza trīs sloksnes ādas no muguras. Brīžiem šķiet, ka es esmu nokļuvusi tādā stāstā, kur Radītājs, Pārbaudītājs, Lielais iesmējējs ik pa brīdim uzprasa: “Iveta, tu esi dusmīga?”
Sākšu ar pateicību diviem rūķiem, kuri rūpējās par mūsu nakts mieru un gardām brokastīm! Pēc piedzīvotajām jautrībām lielajos alberģos, nolemjam lūkot pēc mazākiem, klusākiem.