#100LaimīgasDienasNamiņā – 5. diena

Es esmu/ būšu roze , kas vērsies lēnām , pa ziedlapiņai , kā mans Claude Monet .Kaut kad rakstīju , ka , reizēm tas , ko domājam , esam galapunkts , ir tikai pietura . Bet to apjaušam tikai pēc laba laika .Es nezinu , rīt būs mācību procesa galapunkts vai pietura . Lai kas tas būtu , gribu to skaistu , lai kā tas būs , es jau esmu uzvarētāja . Tikt tik tālu , starp profiņiem , kuri visu šo apgūst n-gadus , vadīt grupu darbus ar viņiem , noturēties līmenī , tas bija daudz .Galva kūp , spiediens lēkā .Rīt sertifikācija . Iespējams , ka būs jāatkārto, bet tas kanti nerīvē 😉. Jauda , māka ir , prakse jāuztrenē !Vilciens dodas ceļā

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.

18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

Vai tiešām jau piecpadsmit dienas eju? Jūtos ārpus laika un telpas. Nakšņoju brīnišķīgā alberģī, tikai viens bet - mana vieta divstāvu gultas otrajā stāvā. Un šīs gultas radītājam bijusi apskaužama humora izjūta, nepietiek, ka gulta ir gana šaura, tai nav nevienas maliņas sānos.
Mums rats griežas- piligrimi nāk un iet, tā, nejauši, kādam, kuru garlaiko pieklājība, līdzi devušās ledusskapī ieliktās olas, dienu vēlāk arī siers. Ceļiniek, lai Tev labi garšo. Mazliet skumji, ka kāda rokām pieķērās arī Daniela un Andrea jakas, tiesa, tās gan pazuda jau pa dienu. Nu ko, kā teica viena mana draudzene – mēs jau strādāsim, mums jau būs.