#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis ieraksts . ‘Mācībās runājām par līderību , sasmaidījos , tieši tas ,ko jau 2003 gadā apguvu , tikai tad lietojām vienkāršākus vārdus , un skatiens bija vērts lauksaimniecības virzienā , mazo saimniecību produkcijas popularizēšanā , atpazīstamībā . Tagad par globālo līderību . Bija interesanti , noteikti padalīšos savā jaunajā apmācību kursā . Mācības , tas vienmēr ir interesanti , tā ir iespēja atsvaidzināt zināšanu atmiņu , paraudzīt , vai visas skabargas izvilktas .Tas ir draivīgi , mācīties kopā ar jaunajiem , kuri tikai liek savu ceļu .Ak, jā , dārzā paviesojusies salna , viens kabacis apsalis , bet rozes, dālijas zied !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Laiks skrien ar vēja spārniem, dienas kaut kur pazudušas... Šai Ceļa pusē nekas daudz neatšķiras no ejamā Ceļa.
28.05.2024. Dzīres

Pēc pusotras dienas lielais gaisa putns atvedīs ļoti mīļu, gaidītu cilvēciņu. Kāpēc pamazināmajā formā? Tāpēc, ka gaidīta, mīļa. Bērnībā plūcāmies, ko tēlot, nu krita man uz nerva, lielākās zemenītes viņai, gardā limonāde, ko mēs saucām par limpiņdrāti, arī viņai. Situācija mainījās, kad ieradās mana Amīte, tad es biju priekšplānā. Mūsu mammas ir māsīcas, kaut Amīte abas kā meitas loloja.

It’s day 12. The hardest battle in life is against yourself! That’s what I would call today’s post. ‘Mummy, it’s too tight! Mummy, it’s cold!’
Izeju līdz ar gaismiņu, un mana steiga maksā dārgi - dvielis paliek alberģī (bet to es konstatēšu tikai vakarā). Skaists rudens rīts, klusi krīt lapas, zīles, vēl nedzird skaļos sīļus. Ceļš pieder man vienai, un es to izmantoju, pusbalsī dziedot Gajatry mantru.