Šodien par šarmu un sievišķību . Par prasmi saglabāt eleganci arī tad , kad mostas nevaldāma vēlme nodarboties ar pannu aerobiku .Šodien mācību trešā moduļa pirmā diena . Sākumā garlaicīgi , viss zināms, strādāju daudz dziļāk , vēlāk palika interesanti . Vēl jautrāk palika, kad praktiskajos darbos , trāpijos puišu grupā. Vajadzēja izstrādāt stratēģijas ar kādām ejam uz mērķi . Saku , ka man problēmas ar disciplīnu , ka nevaru tā lēnu un mērķtiecīgi , man vajag Emīla ,, plokš” variantu . Mocam , mocam manu (ne)disciplīnu , līdz viens no puišiem saka :,, ta beidz cepties par to disciplīnu , galvu augšā un ej nodod uguņus “. Vīrieši jāklausa 
, tā i darīšu ! Bet , kas tas par kaifu , kad profiņi ar stingriem papīriem , atzīst manu jaudu un lūdz padalīties ar darba tehnikām ! Un vēl , šodien paliek četri gadi , kā pirmo reizi ieraudzīju Nanšuku . Viņa ir īstās šarma un elegances pavēlniece !Bučas no mums trijām !
Citi raksti
Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.
25.08.2020. Politika un daba, 1. daļa.
Mani pirmie nopietnie viesi pošas mājup. Atvadīšanās, tās vienmēr, kaut nedaudz, bet ienes smeldzi, un, pavadot ar acīm auto, domāju, kā tālāk viss iegrozīsies, vai jaukajam pārim būs vēl tā iespēja atbraukt. Palika tik daudz neapskatīta, neparādīta. Manas pārdomas pārtrauc Lilijas zvans, viņai šonedēļ garās brīvdienas, un tas jau pa gabalu smaržo pēc lieliem piedzīvojumiem.
Vakar modinātājs zvanīja, kad saulīte vēl pat uz otriem sāniem nebija pagriezusies, aiz loga melna nakts, acu plakstiņi smagi kā akmens bluķi. Uz tausti centos atrast brilles, ieslēgt gaismu. Manas nakts aktivitātes abās kaķu dāmās izsauca lielu neapmierinātību, ko Lakšmi izpauda sev raksturīgajā veidā - aši iekost pirmajā ķermeņa daļā, kas pa zobam, un ātri palīst apakšā zem segas. Redzot, ka nejokojos, tiešām celšos, Nansija ar sašutumā savilktu ģīmīti jož lejā pa kāpnēm, gandrīz nogāžot manu nestabilo, samiegojušos stāvu - sak, ja reiz piecēlies, tad baro! Pusotras stundas laikā izdodas sapakot, izpakot, no jauna sapakot pēdējo lielo kasti ar pasūtījumiem, ar vienu roku pacelt neizdodas, smaga.