Dzīve mazciemā – 119

Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu?

Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst.

Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas – lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.

Nebeidzu sevi slavēt par akvagela pielietošanu dobēs, bez tā būtu pavisam drūmi. Toties Aglonas dilles dīgst, laistu katru dienu, un mazie, zaļie mežģīņu deguni čakli sniedzas pretī saulei. Par to arī priecājos. Šejienieši ar savu dzīves veidu māca, rāda, ka jābauda, jāpriecājas par to, ko dod diena, konkrētais laiks un vieta. Tā padomāju, viņiem taisnība, jo man šajā dzīvē dota tikai viena Šī diena, rīt būs cita, bet ne Šī.

Siltumnīcā sārtojas tomāti, būs laba raža, jau kaldinu plānus, kādas receptes mēģināšu.

Zeme pilna ar nenobriedušiem āboliem, varbūt kādu zaļo ābolu želeju ar ingveru un kanēli izmēģināt?

Zilās rudzupuķes un ešolcijas lieliski kalpo kā zemsedzes augi, nākošgad jāsēj vairāk, tās tik ļoti negaršo gliemežiem un cikādēm kā cinnijas un vasaras dālijas.

Venēra devusies retrogrādā, laiks piekārtot karalienes kroni un pārskatīt savu karaļvalsti.

Dodos tapināt garšaugu dobi.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 52

07.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

2. solis no 45

Naktī pamodos no ledainas sajūtas degungalā. Aiz loga tumšas, tumšas debesis ar miljons zvaigžņu podziņām. Skaisti, bet auksti, aiz loga 7 grādi. Ātri ieslēdzu apsildāmo palagu, un jau pēc mirkļa gulta kļuva patīkami silta, arī abas kaķu dāmas, sasilušas, atļāvās izbāzt galvas no segas apakšas. Rīts nāca ar labām ziņām -viens no paziņu paziņām “nomedījis” kārtējo meistaru, kurš esot gatavs izdarīt darbu un palīdzēt visus materiālus sagādāt. Elpoju un apturu vēlmi laisties neprātīgā laimes dejā. Pag, Iveta! Vispirms lai atbrauc, izdara darbu, tad i dejosi.
Dzīve mazciemā – 88
23.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 4

Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.

Dzīve mazciemā – 48

12.08.2021. Palīgs - 2. daļa

Tā bija kāda trešā diena, kad virtuvi jau rotāja jaunā, ērtā izlietne, kad jaunietis kā tā “starp citu”, cenšoties būt pēc iespējas nevērīgāks, izmeta: “(...)pēc dažām dienām mums viena meitene pievienosies (..)”.

Hmmm, nu, labi! Viens mazs indes zobiņš gan izlīda - kā tā, man pat nepaprasot, bet tad atcerējos savu dēlu līdzīgā situācijā...

Dzīve mazciemā – 122
09.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 29

Tuvāk augusta vidum, tas ir laiks, kad mazliet nokņud sirdī, ko tur liegties, pēc iespējas teleportēties uz brīdi uz Latvijas mežiem. Ja šveicieši piedzimst ar vienu kāju īsāku, astūrieši ar sidra glāzi rokā, tad latvietis noteikti ar ogu kurvi vienā, sēņu nazīti otrā.