Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)
Kā jūsu pusē ar sauli un lietu?
Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst.
Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas – lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.
Nebeidzu sevi slavēt par akvagela pielietošanu dobēs, bez tā būtu pavisam drūmi. Toties Aglonas dilles dīgst, laistu katru dienu, un mazie, zaļie mežģīņu deguni čakli sniedzas pretī saulei. Par to arī priecājos. Šejienieši ar savu dzīves veidu māca, rāda, ka jābauda, jāpriecājas par to, ko dod diena, konkrētais laiks un vieta. Tā padomāju, viņiem taisnība, jo man šajā dzīvē dota tikai viena Šī diena, rīt būs cita, bet ne Šī.
Siltumnīcā sārtojas tomāti, būs laba raža, jau kaldinu plānus, kādas receptes mēģināšu.
Zeme pilna ar nenobriedušiem āboliem, varbūt kādu zaļo ābolu želeju ar ingveru un kanēli izmēģināt?
Zilās rudzupuķes un ešolcijas lieliski kalpo kā zemsedzes augi, nākošgad jāsēj vairāk, tās tik ļoti negaršo gliemežiem un cikādēm kā cinnijas un vasaras dālijas.
Venēra devusies retrogrādā, laiks piekārtot karalienes kroni un pārskatīt savu karaļvalsti.
Dodos tapināt garšaugu dobi.
