Namiņa rīta stāsti – 24
Labrīt!
Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt.
Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.
Mums jauki, mīļi, pieņemoši, arī tādā gadījumā kā vakar, kad aizbraucām dronu šovu skatīties, bet izbaudījām pāris stundu mīcīšanos pa sastrēgumiem un mājup došanos. Kā teica Vita:
“Nebiju domājusi, ka Spānijā ir tik daudz cilvēku (uzsvars uz Spāniju, ne Astūriju).”
Visas ielas, taku taciņas, ietves, bāri, suņu parks, viss atradās viegli kustošā plūdumā. Nu, tā, ka ne adatiņai vietas.
Nekas,, šodien mēģināsim atkal.
Rīt skaistā playa de Catedrais, esmu rezervējusi mums vietas. Jā, šī ir pludmale, kur ielaiž tikai ar iepriekšējo rezervāciju.
Brokastīs bez zaļumiem, parastiem sieriem arī gardais kazas siers (Ingrīda un Jekaterina noslauka siekalas), parastās plānās pankūkas un siera pankūkas (siekalas noslauka visi, kas baudījuši).
No rīta ap septiņiem pār namiņu Visums uzzīmēja lielo varavīksnes loku pret tumšajām debesīm. Tas bija tik skaisti!
Mazliet cerēju, ka uzlīs, bet nekā.
Pēc brokastīm ķeršos pie laistīšanas, viešņas aizsūtīšu uz Sv. Anas kapelu (dāmas, dzirdu jūsu smieklus), cerams, bez piedzīvojumiem ar mežacūkām un brišanu pa meža takām!
Dārzā lilijas zied, sausumu izturēt palīdz akvagels.
Exotic Sun uzziedējusi par godu kādai puķu mīlei!
Lai jauka diena!
