Namiņa rīta stāsti – 20
Pamodos un sāku meklēt attaisnojumus, kāpēc šodien nekur nebraukt.
Ar sirdi, ķermeni saprotu, ka jāizraujas no mājas darbiem, bet prāts nebalsī auro par nepadarītajiem darbiem.
Savācos un braucu.
Galamērķis – Candas. Neliela pilsētiņa pusstundas braucienā no namiņa, kur tiek svinēti Pirmās Komūnijas svētki.
Šeit pieņemts, ka gājienam paredzētās ielas tiek greznotas ar ziedu paklājiem, ko kārto agri no rīta.
Šejienes tirdziņi un svētki uz LV fona izskatās pabāli, tas jau pieredzēts. Mēs esam ļoti izlutinājušies, tik ļoti, ka atradīsim, kur piesieties pat pie visskaistākā darba. Te viss vienkārši -paņēmi zāles kušķīti, ieliki trīs margrietiņas, pats lepns, pārējie apbrīno. Neviens neiespringst, dara visu ar prieku, pēc tam ar prieku svin.
Jau apgūta mācība, ka stāvvietas grūti atrast, tāpēc atbraucu laicīgi. Gaidot Elenu, vietējās ukraiņu kopienas vadītāju, paspēju izstaigāt pilsētiņas mazās ielas, ielūkoties mazajās “piparbodītēs”, izbaudīt mazpilsētas mošanos, vietējo dāmu rosīšanos ap ziedu kārtojumiem.
Muļķībai nav ne rases, ne dzimuma, ne tautības, te tas izpaudās dažu aktīvistu skaļajā sauklī: “Saudzēsim dabu!”, tāpēc nolemts dzīvos ziedus aizstāt ar mākslīgajiem (!!!) vai dekoratīvo sāli (!!!).
Kā tas izskatījās, redzams bildēs.
Gaidot procesiju ar neiztrūkstošajām dūdām un bungām, abas ar Elenu iekārtojāmies uz soliņa un labu stundu pavadījām jautrā sarunā par dzīvi, piedzīvojumiem, protams, mājām un dzīvokļiem. Elena ar vīru šeit dzīvo vairāk kā 20 gadus, un pieredze ir ui, ui, stāsti arī, ļoti līdzīgi kā manējais.
Tā kā Elenas māja atrodas visai netālu, tieku uzaicināta paciemoties, novērtēt viņu paveikto. Mājā bez Elenas vīra sagaidīja divas burvīgas suņu dāmas, katra puse no manas Lakšmi, nosmējām, ka, ja Nansija uzliktu savu ķepu, suņuks saplacinātos.
Elenas vīrs izveda inspekcijā pa māju, rādot, kur bijuši spiesti rakt nost zemi vai 2 metru dziļumā ap pamatiem, likt drenāžu, vadīt nost lieko ūdeni. Savācos daudz derīgas informācijas, zināšu, ko kontrolēt, kad namiņā sāksies kustība. Ceru, ka sāksies.
Atvadoties abi piekodina – ja nu kas, zvani, brauksim aizstāvēt.
Un atkal palika tā viegli.
Radio Skonto veltīja dziesmiņu “No love without freedom, no freedom without love”.
Tā ir! Šodienu pasludināju par dienu bez stresa.
Ir dūdās maģija, ir.
