Dzīve mazciemā – 53

Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz….”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne.

Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.

Šovakar Zuzīte silda gaišmatainu, elfam līdzīgu, gaisīgu būtni no Latvijas. Izskrējusies pa kalniem, saelpojusies laimi un mieru, gaidot rītdienas piedzīvojumus, viņa jau čuč, bet mēs ar mincēm, sildot viena otru, aužam nākotnes pavedienus, pamājot ardievas aizejošam.

Kaut zinu, kas jādara ar cerībām, tomēr klusi loloju, ka rīt, varbūt… Varbūt rīt kaut viena tēma sakustēsies. Ka šis triju cilvēku gūstītais meistars nepazudīs un tomēr piekristīs “tik ļoti sarežģīto, daudz darba prasošo” krāsniņu ielikt.

Jūtos kā tās karaļmeitas, kuru pacietības tika pārbaudītas ar mezglainu kamolu tīšanu. Tinu savējo, piņķerēju mezglus, turpinu priecāties par katru jaunu rītu un iemīlēt šo zemi vairāk un vairāk.

Rīt sola sauli un +17 grādus pa dienu, ir cerība pastrādāt dārzā.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 21

06.10.2020. Dabas un cilvēku vētras.

Pēc vētrām vienmēr ir saule, tā saka. Šis pilnmēness nesa varen’ spēcīgu vētru, kura kopā ar negaisu plosījās ne tikai aiz loga, bet arī cilvēku prātos, uzvedībā.
Dzīve mazciemā – 7

15.05.2020. Brīvības elpa.

Zemestrīce, cunami - tās ir pirmās domas, kas iešaujas manā prātā, dzirdot dīvaino šņācienu, uztverot krītošo trauku, mēbeļu blīkšķus. Mēģinu izrausties no gultas, ārā tumša nakts, spokainā āra laterna vējā šūpojas un kaut kas draudīgs, šņākdams nesas pa māju. Galvā 101 doma - kā iedabūt kaķus pārnēsājamajā somā, neaizmirst paķert dokumentus no naktsskapīša, cik tālu ir uzkāpis ūdens, vai maz tikšu līdz mašīnai, pa kuru ceļu braukt…
Camino – Diena 1
Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai sev, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā - noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos! Buen Camino, Iveta! Buen Canimo, Laila!
Dzīve mazciemā – 93
30.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 9

Vakar no rīta, izejot ārā, bija jūtama spēcīga dūmu smaka, kas, mainoties vējam, pazuda dienas laikā. Diena bija silta, drīzāk karsta +25 grādi, praktiski bez vēja. Ziņās stāsta, ka tuvojas lietus un vēja periods. Steidzu dārza darbus, līdz viešņām palikušas skaitītas dienas, un lielu daļu no tām līs. Pret vakaru mugura īd, bet gandarījums liels - zemeņu vagas izravētas, aprušinātas, jaunā zeme uzlikta, apdobes sakārtotas. Pašā vakarā pārstādīju daļu pagājušā gada pelargoniju, labi samēslotas, apčubinātas, tās kāpa ārā no esošajiem podiem. Vēlā vakarā zvans no Gunitas: “Tu zini, ka starp mums ir lieli ugunsgrēki?”