Lielākā svētība – katru dienu sveicināt un pavadīt ar laimes sajūtu prātā, sirdī .
Tāds ir bijis šis gads un , arī iepriekšējie, pavadītie skaitajā saules , spēka , vētru,okeāna, kalnu un rozā namiņa zemē .
Svarīgi iznest šo sajūtu dienās , kad nesamais grozs , sazin kāpēc , šķiet smagāks .
Manas kaķes , kā māk , tā iepriecina mani , pēdējais ,, iepriecinājums “ divi peļ-žurki, viena tāda brūna , apaļīga , otra – pelēka, tieva ar garu asti . Manas balss saites tiek labi trenētas , ik reiz , kad peļžurcis mani sagaida uz virtuves grīdas , sēžot izlietnē , vai tupot uz štruntiņu stieņa . Rezultātā , viss no virsmām novākts , aizbarikādētas skapīšu durvis , ik dienas viss tiek dezinficēts un kaķiem iesniegts mutvārdu protests divos eksemplāros.
Tikmēr peļžurki “ padzīvo zaļi “ zem skapīšiem , kur kaķi klāt netiek.
Tikmēr , kamēr citi dzers šampanieti , man būs liepziedu tēja ar rumu un Ievas vārīto čiekuru ievārījumu , pēdējo dienu aukstums , kad telpās varu spēlēt tvaika lokomotīvi , paveicis savu .
Ķermenis jauki atgādināja, ka jāmīl sevi, jāsaudzē sevi . To arī darīšu un lūgšu to arī jums . Ja vien nav ļoti, ļoti personīgs sveiciens , kas domāts tikai manām acīm , savu sakāmo var atstāt šeit , manā vēstuļu kastītē jau pamatīgs sprādziens 🙂
Laimīgi pavadīt , priecīgi sagaidīt ❤️
#100LaimīgasDienasNamiņā – 72. diena
Citi raksti
07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12
Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.
20.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”
Kārtējais solis
Kā vislabāk atgūt līdzsvaru? Pareizi, ņemt lāpstu un iet rakt. Īpaši, ja lolotās, gaidītās peonijas ar Sanitas gādību atceļojušas. Šodien diena pirms lielās vētras, ārā +17, aizvējā pat vairāk, lāpstu rokā, un uz priekšu. Zeme te smaga, lietus sasista, nedzīva. Tā kā pie zirgu labumiem neesmu tikusi, komposts ļoti dārgs, tad nu izmantoju visu, kas pa rokai. Pirmā lieta - pirms mēneša sagatavoto dobi, kur laicīgi noņemta velēna, uzrušināta, iekaisīts trihodermīns, pārrakt.Pareizāk sakot, izrakt divu lāpstu dziļumā.
Day 17. Why on earth do people like sleeping in stuffy rooms? It feels as if they wouldn’t agree to sleep with a window even half-open, even if their lives depended on it.