Lielākā svētība – katru dienu sveicināt un pavadīt ar laimes sajūtu prātā, sirdī .
Tāds ir bijis šis gads un , arī iepriekšējie, pavadītie skaitajā saules , spēka , vētru,okeāna, kalnu un rozā namiņa zemē .
Svarīgi iznest šo sajūtu dienās , kad nesamais grozs , sazin kāpēc , šķiet smagāks .
Manas kaķes , kā māk , tā iepriecina mani , pēdējais ,, iepriecinājums “ divi peļ-žurki, viena tāda brūna , apaļīga , otra – pelēka, tieva ar garu asti . Manas balss saites tiek labi trenētas , ik reiz , kad peļžurcis mani sagaida uz virtuves grīdas , sēžot izlietnē , vai tupot uz štruntiņu stieņa . Rezultātā , viss no virsmām novākts , aizbarikādētas skapīšu durvis , ik dienas viss tiek dezinficēts un kaķiem iesniegts mutvārdu protests divos eksemplāros.
Tikmēr peļžurki “ padzīvo zaļi “ zem skapīšiem , kur kaķi klāt netiek.
Tikmēr , kamēr citi dzers šampanieti , man būs liepziedu tēja ar rumu un Ievas vārīto čiekuru ievārījumu , pēdējo dienu aukstums , kad telpās varu spēlēt tvaika lokomotīvi , paveicis savu .
Ķermenis jauki atgādināja, ka jāmīl sevi, jāsaudzē sevi . To arī darīšu un lūgšu to arī jums . Ja vien nav ļoti, ļoti personīgs sveiciens , kas domāts tikai manām acīm , savu sakāmo var atstāt šeit , manā vēstuļu kastītē jau pamatīgs sprādziens 🙂
Laimīgi pavadīt , priecīgi sagaidīt ❤️
#100LaimīgasDienasNamiņā – 72. diena
Citi raksti
Gadus atpakaļ , arī rudenī , Vitas mudināta , uzsāku 100 laimīgo dienu ierakstus . Līdz galam netiku . Nav man disciplīnas .Vakaros , kad FB izmet atmiņu stāstus , paliek žēl,ka nerakstīju .Ieraksti ir kā vēstules sev pašai , jūs sakat , ka noder arī jums . Labi , es atkal mēģināšu .1. diena …
Turpinājums trešajai dienai. Jau pāris dienas vēroju negludinātās veļas kaudzi uz lielās kumodes klusajā istabā, līdz beidzot pieķeru pie rokas Danielu un prasu pēc gludekļa.
"Ko? Tu gribi gludināt??? Eeeaaa, jāprasa tēvam Antonio, viņš par to atbild”, un Daniels pazūd kā rīta rasa.
Sākšu ar pateicību diviem rūķiem, kuri rūpējās par mūsu nakts mieru un gardām brokastīm! Pēc piedzīvotajām jautrībām lielajos alberģos, nolemjam lūkot pēc mazākiem, klusākiem.
Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad …