Lielākā svētība – katru dienu sveicināt un pavadīt ar laimes sajūtu prātā, sirdī .
Tāds ir bijis šis gads un , arī iepriekšējie, pavadītie skaitajā saules , spēka , vētru,okeāna, kalnu un rozā namiņa zemē .
Svarīgi iznest šo sajūtu dienās , kad nesamais grozs , sazin kāpēc , šķiet smagāks .
Manas kaķes , kā māk , tā iepriecina mani , pēdējais ,, iepriecinājums “ divi peļ-žurki, viena tāda brūna , apaļīga , otra – pelēka, tieva ar garu asti . Manas balss saites tiek labi trenētas , ik reiz , kad peļžurcis mani sagaida uz virtuves grīdas , sēžot izlietnē , vai tupot uz štruntiņu stieņa . Rezultātā , viss no virsmām novākts , aizbarikādētas skapīšu durvis , ik dienas viss tiek dezinficēts un kaķiem iesniegts mutvārdu protests divos eksemplāros.
Tikmēr peļžurki “ padzīvo zaļi “ zem skapīšiem , kur kaķi klāt netiek.
Tikmēr , kamēr citi dzers šampanieti , man būs liepziedu tēja ar rumu un Ievas vārīto čiekuru ievārījumu , pēdējo dienu aukstums , kad telpās varu spēlēt tvaika lokomotīvi , paveicis savu .
Ķermenis jauki atgādināja, ka jāmīl sevi, jāsaudzē sevi . To arī darīšu un lūgšu to arī jums . Ja vien nav ļoti, ļoti personīgs sveiciens , kas domāts tikai manām acīm , savu sakāmo var atstāt šeit , manā vēstuļu kastītē jau pamatīgs sprādziens 🙂
Laimīgi pavadīt , priecīgi sagaidīt ❤️