Hospitalero – 6. daļa

Šo es teicu sev, kad sāku savu Camino, tagad novēlu katram, kas to iet:

Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai priekš sevis, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā – noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos!
Buen Camino katram, kurš iet savu CEĻU, vienalga vai pilsētas ielās, lauka plašumos vai dziļi sirdī!

This is what I said to myself when I started my Camino. Now I say this to everyone who will walk it:

Do not listen to what people talk, only hear your body. You do not have to prove anything to anyone – you are only for yourself in this life, to make yourself happy. The WAY will show and tell you what the world will not. You will discover and see your own light, your inner treasure. And it is only up to you to believe it, accept it or run away.
Buen Camino to anyone who is walking their own WAY be it in the streets of a city, vast fields or deep in one’s heart!

Buen Camino my dear Teresa Casal, Helena Valovic! ❤️ ❤️

C:\Users\xa\Desktop\ivetas stastu bildes\hos6-1.jpg

C:\Users\xa\Desktop\ivetas stastu bildes\hos6-3.jpg

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 54

16.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Solis n-tais, sazin kurais, esmu pazudusi izplatījumā

Jau rakstīju, ka pēdējie divi mēneši ir spriedzes pārpilni. Vienlaicīgi ejam finiša taisnē ar visām iesāktajām lietām, un gluži spāniskā garā viņi dokumentus izskata, atbildes raksta 3-5 mēnešus, bet man viss prasītais jāiesniedz 5 - 10 dienu laikā. Tad nu jožu ar papīriem pa trim dažādām pilsētām un pilsētelēm - Cudillero, Avilesu un Gijonu. Gadās, ka kāds aprakstīts papīra gabals jānes uz n-iestādes otro stāvu, bet jāapzīmogo pirmajā, kamēr izsēžu rindu otrajā stāvā, darba laiks pirmajā ir beidzies, nākamajā dienā no rīta zvans uz iestādi izņemt pieraksta numuriņu (labi, ja var dabūt), un atlieku visus darbus, konsultācijas un joņoju iesniegt dārgo papīra stērbeli.

Ceļā uz Sapni – 1

Vakar no rīta vēl nebija pārliecības, ka braukšu, jo četras dienas atpakaļ par sagurumu noturētā sajūta izrādījās dzelžainais vīrusa apskāviens, kā rezultātā četras dienas gultas režīmā ar 38,7. Tik vien varēju savākties, lai aiztenterētu uz virtuvi pēc silta upeņu dzēriena un tējām.

Dzīve mazciemā – 163

12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 9. diena

Ticība sev , tā ir spēja ieraudzīt sevi vēl neesošajā, iedzīvoties tajā, saplūst ar to , noticēt un sākt realizēt. Pārdomāti liktie soļi aiz soļiem nesīs rezultātus #100LaimīgasDienasNamiņā