#100LaimīgasDienasNamiņā – 6. diena

IR !!!

Sertifikācija nokārtota, uzaicinājums sertificēties augstākajā līmenī ( tik dažiem no grupas ) saņemts .Šodien viss , gulēt , atpūsties un nomierināt spiedienu , kurš uzkāpis aplam nejaukā augstumā .Paldies abām atbalstītājām , kuras piekrita būt par izmēģinājuma trusīšiem maniem kursa biedriem !Ceļu paveiks ejošais.

#100LaimīgasDienasNamiņā

P.S sataupītais kārums pelnīti izbaudīts

Citi raksti

11.03.2023. Tēju nedzer, ar ko pagadās, tēja - tas ir intīmi! (Veltījums draugiem, paziņām, visiem, ar kuriem sirds vienā ritmā.)

“Šodien ir tieši trīs gadi kopš tā rīta, kad aizvēru durvis Bruņinieku ielas pasaulei” – tā sākās ieraksts 22.02. rītā, kad man te, sēžot lejas istabiņā, vērojot aiz loga krusas un vēja deju, pirksti sāka klabināt datora taustiņus. Bet tad domas aizklīda, kā krāmējām lielo mašīnu, par mazo improvizēto atvadu vakarēšanu, kura ievilkās līdz otrajai rīta stundai, kur daži bija braukuši no otras Latvijas malas, lai atvestu ceļa dāvaniņu, cieši apskautu un pateiktos par kopa pavadīto laiku. Cilvēki nāca un gāja, piepildot manu sirdi ar prieku un mazliet skumjām, jo, kas zina, vai mūsu ceļi vēl krustosies. Un tad atmiņu taka aizveda paris stundas pirms Zanes ierašanās, kad staipīju kastes uz savu mašīnu, stiprināju kaķu būri... tad vēl dzīva bija Bohēmiņa. Atceroties mīļo veckaķi un pēc tam smago aiziešanu.. pirksti pārstāja klabināt taustiņus un lūpa sāka drebēt.

Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 6. diena Read More »

08.09.2024. Baravika jeb – kad dzīve pasniedz pīrādziņu

8. septembris, Astūrijas diena Visā Astūrijā noris dažādi svētku pasākumi, dzirdamas dūdu spēles, cilvēki izmanto brīnišķo laiku, kas kā dāvana atnācis pēc ilgstošajām lietavām. Piektdien, sestdien čakli pastrādāts, nu tā, ka rociņas kā pārguruša putna spārni pa zemi velkas. Atkal atnāca apstiprinājums, ka pasaulē viens otru ļoti jūtam - vēl viena tāda pati, tikai riža, plosījās pa savu atjaunojamo māju, tad nu periodiski dalījāmies, ko kura sadarījusi, tāda laba, motivējoša darba sajūta.

13.05.2024. Svētdienas pastaiga

Laiciņu atpakaļ vienā no grupām ieraudzīju ierakstu, ka netālu no Cavadongas tiek pārdots ciemats ar mājām un 13 ha zemes. Palika interesanti, kāpēc pārdod, kas tur labs ir. Tā nu abas ar Guntu devāmies izpētes braucienā. Bildē izskatījās jauki, skaista ieleja ar mājām, tomēr dzīvē viss citādāk - mājas ir, tas tiesa, bet abpus braucamā ceļa malām, ne klusuma, ne miera, ne nošķirtības sajūtas. Protams, tā māja, kas kalnā, tā gan skaista un tālāk no ceļa.