#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .
Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas jāiztur .
Noberzu , izberzu guļamistabā grīdu , nomazgāju logus , āra palodzes , aizkarus , pārkārtoju skapi , atstumdīju vietā gultu . Kā tā telpa mirdz !!!!
Jācer , ka kādai ģimenei būs gribēšana tikt pie guļamistabas iekārtas , atbrauks , savāks skapi , gultu , kumodi , lai varu pilnībā pabeigt – ieliktu savu melno, skaisto , koka , no Rīgas vesto , un vēl izrakt no kastēm zaļos samta aizkarus . Eeeeh ! Zinu , ka būs .
Jau tagad ir labi .
Pirmā Adventa svece aizdedzināta , šī ar safrānu un lotosu . Tik maigi smaržo , tā piepilda telpu . Skatos uz savu roku veikumu , asaras acīs , ne miņas no pelējuma pàrklātajiem griestiem, sienām , un tā trakā ,, bērnu pārsteigumu “ krāsa.
Pilnīgi jūtu , ka veru durvis brīnumam , jā, daudz daru pati , bet nu esmu gatava brīnumam ! Der arī pilna loterijas biļete 😉

P. S. Sveces būs dabujamas!

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 88
23.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 4

Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.

Dzīve mazciemā – 39

08.05.2021. Mazliet saules

“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.

Dzīve mazciemā – 36

02.04.2021. Silti un saulaini

Četras dienas bez lietus un dāsns saules siltums. Neticami, bet termometrs aizvējā rāda +26, tikpat neticami, ka, kā rāda laika ziņas, pēc dažām dienām būs tikai + 9..+14. Tādas te tās temperatūras svārstības, īpaši rudeņos, pavasaros. Šodien plānā pabeigt ēnaino dobi tieši pretī guļamistabas logiem. Labu brīdi rosījusies, palūkojos uz darbistabas logiem un sāku smieties: abas manas dāmas uzrāpušās uz rakstāmgalda, aptupušās uz pakaļķepām, ar priekšējām bungo pa loga rūti.
Dzīve mazciemā – 145
28.05.2024. Dzīres

Pēc pusotras dienas lielais gaisa putns atvedīs ļoti mīļu, gaidītu cilvēciņu. Kāpēc pamazināmajā formā? Tāpēc, ka gaidīta, mīļa. Bērnībā plūcāmies, ko tēlot, nu krita man uz nerva, lielākās zemenītes viņai, gardā limonāde, ko mēs saucām par limpiņdrāti, arī viņai. Situācija mainījās, kad ieradās mana Amīte, tad es biju priekšplānā. Mūsu mammas ir māsīcas, kaut Amīte abas kā meitas loloja.