#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis ieraksts . ‘Mācībās runājām par līderību , sasmaidījos , tieši tas ,ko jau 2003 gadā apguvu , tikai tad lietojām vienkāršākus vārdus , un skatiens bija vērts lauksaimniecības virzienā , mazo saimniecību produkcijas popularizēšanā , atpazīstamībā . Tagad par globālo līderību . Bija interesanti , noteikti padalīšos savā jaunajā apmācību kursā . Mācības , tas vienmēr ir interesanti , tā ir iespēja atsvaidzināt zināšanu atmiņu , paraudzīt , vai visas skabargas izvilktas .Tas ir draivīgi , mācīties kopā ar jaunajiem , kuri tikai liek savu ceļu .Ak, jā , dārzā paviesojusies salna , viens kabacis apsalis , bet rozes, dālijas zied !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

28.10.2022. Sirdssāpīte

Lietderīgi izmantoju lietaino dienu, lai nobrauktu no sava pakalna uz lielciemu sakārtot dažus ar māju saistītus jautājumus. Šodien Cudillero iknedēļas tirgus diena. Vēroju tos dažus stendus un iekšēji apraudājos: divos tirgoja sintētiskās čības, aļa Adidas botas, zeķes, vienā - no bāzes paņemtus saldumus kastēs, vienā - dārzeņi, tādi pat, no kādas bāzes paņemti, vēl vienā sieri, bet sapirkti kaut kur, un vēl divos - milzu izmēru apakšbikses, un te es paliku “stuporā”: a priekš kam??? Tur vienā starā es varētu ietūcīt abus savus mīļkaimiņus un otrā "Štirlicu” pāri ar visām koka tupelēm. Bet varbūt es kaut ko nesapratu, varbūt tie ir kaut kādi eksotiski dekori, jo bija izlikti visredzamākajā vietā un lepni plīvoja vējā...

Day six! I’ll start it with my gratitude to two work horses who take care of our night’s sleep and our breakfast!

28.10.2021. Krūšturi pa gaisu!

Ieraksti, darbi iekavēti, bet tas, šķiet, jau vairs nevienu nepārsteidz. Pēdējās nedēļas var salīdzināt ar “Figaro - turp, Figaro – šurp” ievietošanu vāveres ritenī, kurš traucas pa amerikāņu kalniņiem.

Ar papīriem zobos un savu juristi rokā (telefonā) apskraidu instances, vācu kaut kādus sertifikātus no Škodas centra, ka man tiešām ir Škoda, ne nomaskēts Ferrari. Numuriņš uz auto intīmo atklāšanu izņemts, ierodos laikā, bet – ooooo - es domāju, ka jau visu zinu par spāņu “maņanu” - tas ir numuriņš, lai iestātos rindā!
I’m dripping with sweat – the albergue is fully booked this evening. Spanish summer does its thing, it’s not even noon and almost all the rooms are booked.