Bienvenida hermana de mi corazón

„Tu nekautrējies, paņem lielu salvešu rulli vai, labāk, piespraud pie jostas lielu dvieli,” tā noteica mana biktsmāte.

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas.

Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

Toreiz, pirms gadiem 11+, kad rāpos ārā no savas dziļās emocionālās bedres, viņi atvēra man savas nama durvis. Katra sestdiena kļuva īpaša – tas nekas, ka bija agri jāceļas, jāmēro ceļš līdz mūsu miera oāzei, tas nekas, ka reizēm bija jāizdara izvēle – katru dienu kārtīga ēdienreize vai ieliet bākā degvielu un visu nedēļu tikai vārīti putraimi.

Mana Uguns saime – tā ir pasaule pasaulē: klusa, jaudīga, dziļa, dziedinoša un sargāta no ārpasaules.

Sestdienas rīti ar pateicībām, lūgšanām, mantrām un latviešu spēka dziesmām, klusā uguns sprakšķēšana, domu kamolīša ritināšana un piederības sajūta. Pēc tam gardās brokastis – tās vienmēr garšoja īpaši, kaut galdā tika celts tas pats, kas mājās.

Tad kādā dienā Vizmiņa mani uzrunāja, vai gribot uz pirti atbraukt. Sākumā biju kā sabozies cālēns – te nesēdēšu, tā negulēšu, šitā elpot nevaru, tas man nepatīk, vēl kaut kas tracina…

Es burbuļoju, bet Vizmiņa smējās savus gardi dzidros smieklus un palēnām, nedēļu aiz nedēļas, raisīja vaļā manus mezglu mezglus, līdz es atkal iemācījos rādīt sevi kailu, bez maskām. Gluži kā Tranzīta dziesmā (…) „kā, lai savus sapņus rādu, kailums tevi nobiedēs (…)”. Viņa nenobijās – ne no rētām, ne sapņiem, viņa bija, vienkārši bija un ir.

Tagad, saņēmusi manus lāča apskāvienus, sabarota, salutināta, atpūšas. Nu varu atdarīt – varu ne tikai rādīt sapņus, bet ļaut izbaudīt realizējumu.

Esi sveicināta, manas sirds māsa.

Jāni, no visas sirds pateicos par drošās vietas radīšanu, uzturēšanu, pacietību, kamēr es augu…

Viestur, arī Tevi gaidu ❤️

Mana sirds gavilē, putniņš dzied…