Dzīve mazciemā – 170

Kad vējo

Vakar manā lielciemā iededza svētku ugunis. Tas bija tik skaisti, kā parasti – pasākumu ievadīja dūdu skaņas, tad deju solī laidās dejotāji. Apkārtējie, arī es, viegli līgojās dejas ritmos un skaļi aplaudējām. Tik daudz cilvēku! Mazajās ieliņās nebija, kur adatai nokrist.

Karstvīna vietā te dzer saldo sidru vai šokolādi. Ja pavisam godīgi, mazliet pietrūka kanēļa un krustnagliņu smaržas. Piparkūkas te aizstāj ar čurrosiem – tie gan bija gardi.

Arī okeāns piedalījās svētkos. Jau kuro dienu tas dobji ducina, metot varenos viļņus pret klintīm un krasta molu. Brīžiem tie uzšūpojas tik augstu, ka ūdens šaltis tiek līdz pirmajiem krodziņu galdiem. Kad braucu lejā, viļņi, triecoties pret krasta nocietinājumu, uzmetās tik augstu, ka dāsni pāršalca pāri ceļam. Skaisti, vareni un nedaudz baisi – tāds spēks. Un, kas dīvaini, krastā vēja gandrīz nebija, bet okeāns burbuļoja.

Šī bija brīnišķīga diena bez lietus. Vairs pat neatminos, cik ilgi pie mums līst – trīs nedēļas, četras? Ir bijušas pāris dienas bez lietus, bet tās atnāca ar lielu aukstumu un salnām, un tad atkal lietus. Bet šodien bija skaista, gribētos teikt, pat pavasarīga diena – silta, bez vēja, saulītē pat līdz 18–19 grādiem.

Dārzā savu ziedēšanu uzsāk ziemas narcises, ietinot pārējās dobes smaržu mākonī. Savu sārto cepuri pret sauli slien steidzīgā prīmula, frēzijas sāk auklēt savus ziedu pumpurus, un mana skaistā baltā roze gatavo vārda dienas dāvanu – trīs ziedus. Abas kaķes laimīgas silda sānus saules staros, un šķiet, nekas neliecina, ka jau pēc nedēļas nāks lielais ziemas aukstums un ilgstošās lietavas. Bet pirms tam, jau nākamnedēļ, iegriezīsies notikumi, kas mainīs visu mūsu triju dzīves.

Par to – pirmdien vai otrdien. Šobrīd gribas nedaudz klusuma, siltuma un miera.

Adventa laiks nāk ar lieliem pagriezieniem….

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 91
28.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 7

Sestdien pārforsēju, lielo dobes daļu pabeidzu un, līdz ar vētras sākšanos, knapi ievilkos iekšā. Kādas gudrākas domas vadīta, pirms apsēsties, uzliku gatavoties ēdienu, nomazgāju trauku kaudzi, tiku galā ar kaķu darbiem, nedarbiem. Svētdien grasījos uz tirdziņu braukt, bet ķermenis pateica “nebūs”. Varbūt, ja ārā neplosītos tāda vētra, arī aizbrauktu, bet doma, ka stūre būs jātur ar visām četrām, braucot pāri augstajiem tiltiem, nepadarīja šo pasākumu iekārojamu. Tā vietā man tika pidžamdiena. Nansija nelaimīga raudzījās ārā pa logu, jo kaut kā nejuta vēlmi lidot, toties Lakšmi sajūsmā, ka saimniece nākusi pie prāta, skaļi murrājot, ieritinājās man blakus.

Dzīve mazciemā – 13

12.07.2020. Pirmais viesis.

Šodien ir īsts “viento del norte” laiks. Saule paslēpusies aiz pelēko mākoņu aizkariem, nomācies, tumšs, spiedīgi karsts, un vējš tāds, ka gāž no kājām. Šī ir tā diena, kad nolemju iztikt bez smilšu pīlinga sejai, atsakos no āra darbiem un lieku mieru arī telpu pucēšanai. Uzliku fona mūziku par trako ziemeļvēju, Lakšmi priecīga ieritinājās uz ceļiem. Murrā tik skaļi un hipnotizējoši veras man acīs, ka nolieku adīkli malā. Lai notiek, šodien vērpsim stāstus.
Dzīve mazciemā – 115
15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.

Dzīve mazciemā – 99
08.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus. Bosiks sargā pieeju no sētas puses. Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.