#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena

Visums savas dāvanas pasniedz dažādos veidos , veidolos , laikos .
Man ir ,, biktsmāte ” , tā es viņu saucu , jo viņas ausīm uzticu to trakos emocionālos viļņus , ko vienai pārvarēt pagrūti .
Viņa it traka , spēcīga , atkal- traka , jo tikai traks sievišķis var uzņemties atjaunot ļooooti aizlaistu senču īpašumu -zemi , mājas . Darīt to ar senajām metodēm – niedru kārtā , kaļķa un māla javām, velt akmeņus , un viņa to dara ar savām rokām , kuras, lai varētu šo ,,pavilkt” , ikdienā darbojas ar skaitļu virtenēm un vijoles stīgām . Jā , jā , mūziķe ar javu spaiņiem rokā , mūziķe ar , kura spīts asarām šķīstot , velk savā kalnā ķerru ar akmeņiem , jo tā vajag viņas dvēselei . Un , viņas KALNS atbild , dodot mieru , piepildījumu , laimības sajūtu un atbalstošus cilvēkus apkārt . Varbūt tas mūs vieno . Viņa mani sauc par Dīraka vienādojumu , jo , dažkārt , veikalā , vienā laikā, nopērkam vienādus produktus ( !!!) un vēl daudz dažādu sakarību + viņa ar saviem puikām , turpina manis iesāktās vibrācijas Bruņinieku ielas dzīvoklī .
Uz šiem Ziemassvētkiem , jau vasarā zināju , ka gribu ko īpašu dāvināt , pašas rokām gatavotu .
Tapa lielais lakats , kurā ieadīju Asturijas saules lēktus un rietus , vēja brāzmu nestos viļņus , kas pacēlušies augstu , augstu ar spēku triecas pret varenajām krasta klintīm , atbalsojoties tāl tālu . Ieadīju vasara kalnu pļavas , kas rotājas narcišu un hiacinšu ziedos , vasaras saules uzkarsētas kalnu takas , kas vijas no no vienas pakalnes , pār augstajām korēm uz nākošo pakalni ; ieadīju dūdu skaņas , kas liek ietrīsēties katram dvēseles stūrītim un pārnes pāri laikiem ; ieadīju lauru koku nesto veiksmi , staltos eikaliptus un varenās palmas ; ieadīju maģiskās pastaigas dižozolu un dižskābaržu mežos , Cavadongas kalnus un avotiņa spēku , visu to laimības , spēka , vieduma enerģijas , kuras šeit vijas un vijas , līdz savijas spēcīgu enerģiju virpulī . Nansija un Lakšmi , kā varēja , kā prata , kā mācēja , piepalīdzēja i ar ķepu , i ar kādu kažoka matu . Mēs centāmies . Jau pavisam drīz enerģijas satiksies , tas būs kā tilts starp Asturiju un Vidzemi .

Citi raksti

Cik labi , ka mājā ir vairāki ledusskapji , ir kur pašai no sevis noslēpt kārumus 😉.Viens tāds kārums bija paslēpts aiz ievārijumu burciņām , domāju , sagaidīs Ziemassvētkus , bet šorīt pamodos, un tikai iedomājoties par sautētiem skābiem kāpostiņiem , siekalas sāka tecēt kā prieka pilnam buldodziņam .Tā kā bija veikala diena , tad …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena Read More »

06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?

Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.

16.09.2022. Brokastu pārdomas

Ir ļoti veiksmīgi cilvēki, ir veiksmīgi cilvēki, ir vienkārši cilvēki, ir tie, kuriem rokas aug no nezināmās vietas, ir, kuriem aug no zināmās vietas, un ir Iveta. Dieviņam ir izcila humora izjūta attiecībā pret mani. Nekad nesūtīs pa taisnāko, pat ne pa līkumoto ceļu, parasti pastumj (lasi - iesper pa attiecīgo vietu) tieši brikšņu, purvu, bezceļu virzienā bez galapunkta, uzdevuma. Tā teikt, atrodi sevī “gadžetus”, tad saproti, kā un kur tos pielietot.

26.07.2023. Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu? Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst. Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas - lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.