Esam sveikas un veselas, vakardien piedzīvotais kā ļauns sapnis pagaisis. Neskatoties uz gana bēdīgo veselības stāvokli un nejēdzīgajiem laikapstākļiem, paguvām visu izdarīt, apskatīt. Iespaidi spēcīgi un daudz. Tālākais likteņa rokās. Solīti spēru, pie durvīm pieklauvēju...

06.01.2023. Kad jums mājās nekā nav jeb Zvaigznes diena

Naktī grabēja krusa, ducināja pērkons, varbūt tāpēc nogulēju netipiski ilgi. Droši vien gulētu vēl, ja Nansija savā govsmāviena, ēzeļa zviedziena maigajā balsī neuzsāktu rīta serenādes, papildus ar savu “mazo” ķepiņu veicot mana deguna masāžu. Redz, kaķulis ārā grib. Bet tur lietus kā balta, necaurredzama siena. Tā nu dāma sēž uz slieksnīša un jodelē, pēc brīža pievienojas arī Lakšmi, nu divatā stāsta Dieviņam, kā es viņas abižoju, lietu buru.

09.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 29

Tuvāk augusta vidum, tas ir laiks, kad mazliet nokņud sirdī, ko tur liegties, pēc iespējas teleportēties uz brīdi uz Latvijas mežiem. Ja šveicieši piedzimst ar vienu kāju īsāku, astūrieši ar sidra glāzi rokā, tad latvietis noteikti ar ogu kurvi vienā, sēņu nazīti otrā.

05.05.2020. Kaimiņu būšana.

Kaut kur starp skraidīšanu ar lupatu, slotu, vicināšanos ar lāpstu, nebeidzamo cīņu ar gliemežiem, kuri jau otro gurķu stādu partiju norij, skudru uzbrukumiem, kaut kur vēl iespiežot lekcijas, konsultācijas, paliek neuzrakstīti stāsti. Gandrīz katru vakaru, ielienot gultā, apsolu - šodien rakstīšu! Paņemu datoru, tik uz mirkli pievēršu acis...