#100LaimīgasDienasNamiņā – 24. diena

Sācies lielais pagriezienu laiks .
Šis dienas stāstā ielikšu dažus gadus atpakaļ rakstīto .
Tik ļoti iederas šodienā .
Laiks , kas nāk , dos mums iespēju ieraudzīt sevī visu labo , spēcīgo , gaišo un to , kam par tādu jātop .
Tu vari dabūt savu pīrādziņu , bet vispirms jāsamaļ milti , jāizaudzē ieraugs , jāsamīca mīkla , jāizkurina krāsns un jāizcep gardais pīrādziņš . Grūti , sarežģīti ?! Tev ir izvēle – necept , palikt ar tukšu punci , ar skaudīgu aci vērot tos , kuri bauda sava darba augļus , augt ienaidā par to , ka viņiem ir , bet tev nav …
Viņiem , tā pat kā tev , bija jāsamaļ milti , jākurina krāsns , jāmīca mīkla .
Mēs redzam rezultātu , process , kam iziet cauri katrs , paliek slēpts . Tā veidojas mīti , ka citiem vieglāk .
Nav vieglāk . Bet ! – ir izvēle !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Hospitalero – Part 5. The Solstice

I’m dripping with sweat – the albergue is fully booked this evening. Spanish summer does its thing, it’s not even noon and almost all the rooms are booked.

Hospitalero – 4. daļa

Pirmā nakts priekšnieces lomā. Teikšu kā ir - savādi trauksmaini. Vakara apgaita, durvju aizslēgšana, slēģu pārbaudīšana, brokastu sarūpēšana agrajiem gājējiem. Ir jau tuvu pusnaktij, kad uz deguna iegāžos gultā.

Hospitalero – 3. daļa

Turpinājums trešajai dienai. Jau pāris dienas vēroju negludinātās veļas kaudzi uz lielās kumodes klusajā istabā, līdz beidzot pieķeru pie rokas Danielu un prasu pēc gludekļa.

"Ko? Tu gribi gludināt??? Eeeaaa, jāprasa tēvam Antonio, viņš par to atbild”, un Daniels pazūd kā rīta rasa.

Camino – Day 4-5

This albergue was full last night - around 150 people, this made it clear it was not going be quiet after 22:00 (as it’s supposed to be according to the rules).