#100LaimīgasDienasNamiņā – 24. diena

Sācies lielais pagriezienu laiks .
Šis dienas stāstā ielikšu dažus gadus atpakaļ rakstīto .
Tik ļoti iederas šodienā .
Laiks , kas nāk , dos mums iespēju ieraudzīt sevī visu labo , spēcīgo , gaišo un to , kam par tādu jātop .
Tu vari dabūt savu pīrādziņu , bet vispirms jāsamaļ milti , jāizaudzē ieraugs , jāsamīca mīkla , jāizkurina krāsns un jāizcep gardais pīrādziņš . Grūti , sarežģīti ?! Tev ir izvēle – necept , palikt ar tukšu punci , ar skaudīgu aci vērot tos , kuri bauda sava darba augļus , augt ienaidā par to , ka viņiem ir , bet tev nav …
Viņiem , tā pat kā tev , bija jāsamaļ milti , jākurina krāsns , jāmīca mīkla .
Mēs redzam rezultātu , process , kam iziet cauri katrs , paliek slēpts . Tā veidojas mīti , ka citiem vieglāk .
Nav vieglāk . Bet ! – ir izvēle !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Hospitalero – 2. daļa
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
Dzīve mazciemā – 34

20.03.2021. Vienkārša sestdiena

Ir dienas, kad smaids tā neraisās, kā gribētos. Nē, par pašu dienu liels prieks un gandarījums, bet nepadarītie darbi spiež pie zemes. Izrādās, es tik daudz ko neprotu, kam paprasīt nav, bet jāizdara ir. Var jau krist gar zemi, brēkt, bet lietas no tā netiks padarītas.
Camino – Diena 4-5
No rīta Laila mani pamodina tikai ar otro piegājienu. Alberģis pilns, ap 150 cilvēkiem, jau no vakara skaidrs, ka klusuma pēc 22.00 (kā paredz noteikumi) nebūs. Nu, neko, iebāžu ausīs aizbāžņus, galvu zem lakata un mēģinu aizmigt.
Dzīve mazciemā – 98
07.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 12

Caur lietus mākoņa kuplajiem brunčiem izlīda mazs saules stariņš un pakutināja Nansijas degungalu. Savu kutināt neļāvu, jo rīta miegs tas pats saldākais. Bet Nansija, oi, ja dāma pamodināta un jūt, ka es arī vairs neatrodos sapņu valstībā, nāk berzēt purniņu pret manu vaigu un stāstīt, ka jāiet ķirzakas saskaitīt, govis ganīt. Lakšmi, apmierināti ņurkstot, ienirst zemsegas valstībā, ar ķepu apķer manu kāju un liek saprast, ka sācies labākais laiks pie-gulēšanai. Uzvar Nansija, ejam dārzu lūkot.