Ko taupa taupītājs, to izmanto, kurš paķer telefonu!
Tā kā mājas nets traki “kruts” ar savu aplikāciju, kuru telefonā ar LV numuru nevarēja iestellēt, nācās spāņu numuram pirkt jaunu.
Ja jau jauns telefons, tad pirmajai bildei jābūt ūber skaistai, taupījos, meklēju to skaistāko kadru. Ja? JA?!
Vakar, kad jau tā pa čemodāniem (četriem, bet kurš tad laimi skaita) bija jālēkā, lai ciet dabūtu, Vitas kārā acs krita uz hortenzijām. Nolēmām, ka tās, kuras izturējušas ex saimnieku aktivitātes – stādīt podā uz akmeņiem un vēl akmeņi pa virsu saknēm – varētu labi izturēt ceļu uz Latviju un Latvijas laikapstākļus.
Domāts – darīts, abas piepūtām vaigus, apgāzām lielo podu uz sāniem un sākām ar kapli, lāpstu riņķa danci ap augu saknēm. Vitas badīgi dedzīgās acis, pilnas mirdzuma, tik ļoti koncentrējās uz “gribu sev lielus hortenziju krūmus”, ka, sparīgi atvēzējusies ar lāpstu, līdz ar sakni gandrīz paķēra manus pirkstus.
Nākamais solis – atpiņķerēt sakņu kamolu. Mēģinājām, nesanāca, nez, kurai blondai galvai pirmajai ienāca doma, ka vajag atsperties un katrai vilkt uz savu pusi. Mēs vilkām, stenējām, vaidējām tik enerģiski un skaļi, ka Lizete, valdot skaļos smieklus, paķēra manu telefonu un sāka bildēt. Tā mana pirmā bilde ir visai intriģējoša – divas blondīnes slapjām pierēm cīnās ap vienu nīku hortenziju stādiņu.
Vispār, visās šajās desmit dienās gana daudz bija situāciju, kas pretendētu uz balvu kādā komēdiju vai mīmu konkursā.
Nu, piemēram, Lizetes sejas izteiksme, kad sadūšojās austeri pagaršot. Ak, vai, susuriņš, kurš gatavojas šķaudīt, var stūrītī atpūsties.
Nebija doma rakstīt, bet tās dažas dienas un viena nakts ir aprakstu vērtas. Pie kam, naktī ne mēs bijām galvenās darbojošās personas. Tiesa, sākumam, labu, cēlu nodomu vadītas, mēs biku pirkstiņus pielikām, bet tālāk… nu, tur jau cita persona darbojās. Tā tik bija “Jēriņu nakts”.
Mēs pratām pasniegt savas košās idejas dažādās mērcēs: aiziet pēc viena konkrēta siera un pudeles vīna, atnākt….. kurš gan laimi skaita, vai aiziet maksāt par pusdienām, atnākt ar trim vīna pudelēm, kurām pa pēdām seko vēl divas. Attaisnojumam – šo vīnu, kas tiešām ir ļoti garšīgs, nopirkt var tikai vienā krodziņā uz Cares takas.
Nu, viss, telefonā fona bilde ir, Lizetes gudrība palīdzēja sadraudzēt rūteri ar pastiprinātājiem, nu visā mājā ir labs internets, abas dāmas ar dārgajām – visās nozīmēs – kravām ir laimīgi mājās, es, kaķu apņaudēta, sāku labināt savu miega peli.
Dažās bildes ieskatam.
Paldies, Dionīsa meitas, par šīm 10 smieklu pilnajām dienām!
