Dzīve mazciemā – 102

Namiņa rīta stāsti – 15

Ir stundas, dienas, nedēļas, kad jāņem sevi aiz čupra, jāliek rāmjos un jādara. Stingri pēc grafika – melns, balts, iesākts- pabeigts. Pāris stundas pastrādā, izmet līkumu pa dārzu, iedzer tēju uz terases, aizver acis, atpūties, un atkal pie darba.

Šīs būs trakas divas nedēļas, kur jau tā noslogotajam darba grafikam klāt pienāks juristes/dokumentu diena, jāraksta pamatojumu (pretenziju) vēstule i pašvaldības iestādei, i mājas saimniekam, jāsakārto vēl daži juridiskie jautājumi, jāsagaida meistari, kas ievilks ātrgaitas internetu (klusa cerība vairs nemaksāt 110 eiro mēnesī), jānovienojas par tikšanās laiku ar saimnieka sūtītajiem mājas tehniskā stāvokļa noteicējiem, jāsagaida lielā mega krava no LV – siltumnīca. Ar visu pārvešanu daudz, daudz lētāk kā te uz vietas pirkt. Tagad tik galvas sāpe par iecementēšanu, uzsliešanu. Bet to soli pa solim. Pāri visam 9 Zoom, dažas individuālās konsultācijas.

Balts, melns, iesākts – pabeigts. Ir labi rutīnā krāsas ieraudzīt, manas peonijas un pelargonijas žilbina. Vēl krūmiņi maziņi, ceru uz krietnu ziedēšanu nākamgad.

Pirmās peonijas noziedējušas, pastāvēju pie katra krūma, pateicos un noteicu:

“Atpūties, tiksimies nākamajā pavasarī.”

Nopļautajā mauriņā koši zied atstātā margrietiņu sala, kaimiņi īsti nesaprot, bet man patīk, kad bites, kamenes zum.

Iesākts-pabeigts, soli aiz soļa. Darbu kopumu paturu prātā, koncentrējos uz tekošo.

Ir arī kaut kas priekš jums, pabeigšu iesākto, bildes ielikšu.

Raibs, raibs, mazs rūķītis ar krāsu pindzeli lēkā pa ziediem.

Raibs, raibs, un pasaule košāka top.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 37

14.04.2021. Sargeņģeļi

Šai dzīvē, pat tad, kad šķiet, ka esam vieni, tā nav. Ar mums ir mūsu sargeņģeļi, dažreiz viņus redzam kā līdzcilvēkus, dažreiz tikai jūtam tādu maigāku vai spēcīgāku spērienu pa attiecīgo vietu. Man ar to, kurš ikdienā mani pieskata, šad tad ir nopietnas pārrunas, un, ja jūtu, ka par daudz sāk pukstēt, aizsūtu aprunāties ar Lilijas sargeņģeli, kurš visticamāk staigā apkārt ne tikai ar folija cepurīti, bet pa tiešo pieslēgts baldriāna sistēmai.
Dzīve mazciemā – 104
02.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 17

Kura ir laimīga? Pareizi, es! Ziniet, dzīves līkloči var ievest tādā dziļā un smaržīgā vietā, kur i gaismiņu neredzi. Var būt dienas, kad smags ķieģelis pie deguna piesiets. Ir jau visādi, vairāk gan to brīžu, kad sirds kā taurenītis lido, pogo kā lakstīgala, zied kā labi kopta roze.

Dzīve mazciemā – 163
12.08.2025. Bienvenida hermana de mi corazón

Katrs viesis, kurš ienāk namiņā, ir mīļi gaidīts, katrs tiek uzņemts ar visu to mīlestību, gādību, ziņkāri, ko Dieviņš man devis. Jau iepriekš izdibinu, kas kuram garšo, ko grib nobaudīt, ko grib redzēt, sajust, pie kuriem putniem pieder: rīta putni, vakara putni vai čoknutije ptjički. Daru, kā protu, lai brīvdienas būtu lieliskas, lai atpūstos gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas. Bet šodien… šodien plūda laimes asaras pār vaigiem – atbrauca ļoti, ļoti, ļoti gaidīti un ilgoti savējie. Manas „Uguns saimes” pati sirds – Vizma ar Jāni.

Hospitalero – Part 10. Georgie or the Big Korean hub bub
“Iveta, I reckon you cleaned the windows in the second room?” Daniel inquired. -Yes, is there anything amiss? “Just look what that spider has done!!! Spun his web already!