Namiņa rīta stāsti – 15

Ir stundas, dienas, nedēļas, kad jāņem sevi aiz čupra, jāliek rāmjos un jādara. Stingri pēc grafika – melns, balts, iesākts- pabeigts. Pāris stundas pastrādā, izmet līkumu pa dārzu, iedzer tēju uz terases, aizver acis, atpūties, un atkal pie darba.

Šīs būs trakas divas nedēļas, kur jau tā noslogotajam darba grafikam klāt pienāks juristes/dokumentu diena, jāraksta pamatojumu (pretenziju) vēstule i pašvaldības iestādei, i mājas saimniekam, jāsakārto vēl daži juridiskie jautājumi, jāsagaida meistari, kas ievilks ātrgaitas internetu (klusa cerība vairs nemaksāt 110 eiro mēnesī), jānovienojas par tikšanās laiku ar saimnieka sūtītajiem mājas tehniskā stāvokļa noteicējiem, jāsagaida lielā mega krava no LV – siltumnīca. Ar visu pārvešanu daudz, daudz lētāk kā te uz vietas pirkt. Tagad tik galvas sāpe par iecementēšanu, uzsliešanu. Bet to soli pa solim. Pāri visam 9 Zoom, dažas individuālās konsultācijas.

Balts, melns, iesākts – pabeigts. Ir labi rutīnā krāsas ieraudzīt, manas peonijas un pelargonijas žilbina. Vēl krūmiņi maziņi, ceru uz krietnu ziedēšanu nākamgad.

Pirmās peonijas noziedējušas, pastāvēju pie katra krūma, pateicos un noteicu:

“Atpūties, tiksimies nākamajā pavasarī.”

Nopļautajā mauriņā koši zied atstātā margrietiņu sala, kaimiņi īsti nesaprot, bet man patīk, kad bites, kamenes zum.

Iesākts-pabeigts, soli aiz soļa. Darbu kopumu paturu prātā, koncentrējos uz tekošo.

Ir arī kaut kas priekš jums, pabeigšu iesākto, bildes ielikšu.

Raibs, raibs, mazs rūķītis ar krāsu pindzeli lēkā pa ziediem.

Raibs, raibs, un pasaule košāka top.