Camino – Day 1

Camino. The Beginning

August 30, 2020

Don’t listen to those around you, only listen to your body. You don’t have to prove anything to anyone; you are for only yourself in this life – to make yourself happy. THE WAY will show and tell you what the world is keeping quiet about. You will see your inner light, your own treasure. And then it only depends on you whether to believe it and accept it or run away! Buen Camino, Iveta! Buen Camino, Laila! Buen camino to each and every soul who is walking their own WAY, be it in the streets of a city, in the vastness of fields or deep down in their own hearts!

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 32. diena
Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .Mazā veikalu diena …

Camino – Day 1 Read More »

Dzīve mazciemā – 44

06.07.2021. 6. jūlijs

Kad ārā sāk smaržot liepas, lilijas un studentu neļķes, kad gaisā parādās tā dīvainā vasaras pilnbrieda smarža, kad vējš matos un dzintars nāk krastā, tuvojas tā diena, kad Augšā konsīlijums nolēma, ka uz Zemes ir pārāk mierīga dzīve, tāpēc jāsūta Iveta - es. Ko viņi tur bija sadomājušies - nezinu, vēl mazāk apjaušu, ko es pati domāju, iesniedzot savu lielo dzīves biznesa plānu.
Dzīve mazciemā – 71
31.07.2022. Liena. Otrā diena.

Mūs abas saista ne tikai 12 gadi pazīšanās, bet arī astroloģiskās, psiholoģiskās, mākslas un pat lauksaimniecības un politikas tēmas. Katra tējas/kafijas dzeršana, vienkārša apsēšanās uz akmens ieilgst nepiedodami ilgi, jo man tik ļoti gribas parādīt šejienes skaistumu. Saprotot, ka nepaspēsim i simto daļu, vienojamies, ka labāk mieriņā ar baudu mazāk nekā skrienot daudz. Svētdiena, lielā tirgus diena Grado. Jau laicīgi brīdinu Lienu, ka būs dziļa vilšanās un šoks, tomēr braucam.

Dzīve mazciemā – 42

14.06.2021. Baidīties nedrīkst runāt! Kur likt komatu?

Skats, ko vakar no rīta redzēju pa logu, skaidri rādīja, ka ne ar ko labu diena nebeigsies. Okeāns bija tādā miglā ietīts, ka ne saredzēt, ne saskatīt. Pāris stundas vēlāk bieza, balta migla kā piena-auzu pārslu ķīselis nolaidās pār pagalmu, skaņas kļuva tālas, līdzīgi kā tad, kad aizkrīt ausis. No viena pagalma stūra vairs neredzēja otru, gaiss kļuva spiedīgs, putni pārstāja dziedāt, iestājās draudīgs klusums. Jūtot, ka nebūs labi, steidzu pie sētas atsiet lielo puķu zirņu sienu.