Camino – Day 1

Camino. The Beginning

August 30, 2020

Don’t listen to those around you, only listen to your body. You don’t have to prove anything to anyone; you are for only yourself in this life – to make yourself happy. THE WAY will show and tell you what the world is keeping quiet about. You will see your inner light, your own treasure. And then it only depends on you whether to believe it and accept it or run away! Buen Camino, Iveta! Buen Camino, Laila! Buen camino to each and every soul who is walking their own WAY, be it in the streets of a city, in the vastness of fields or deep down in their own hearts!

Citi raksti

Ik rudens hortenziju pucēšana . Nezinu , cik sen stādītas , stumbri resni , cieti , dažkārt ar cirvi jākapā. Daži jau tik veci , ka asnus vairs nedzen , bet paši vēl sīksti turas , nomācot visu ap sevi .Līdzīgi kā dzīvē ar vecām piesaistēm , ieradumiem - sen vairs nederīgi , bet prātu …

Camino – Day 1 Read More »

12.08.2021. Palīgs - 2. daļa

Tā bija kāda trešā diena, kad virtuvi jau rotāja jaunā, ērtā izlietne, kad jaunietis kā tā “starp citu”, cenšoties būt pēc iespējas nevērīgāks, izmeta: “(...)pēc dažām dienām mums viena meitene pievienosies (..)”.

Hmmm, nu, labi! Viens mazs indes zobiņš gan izlīda - kā tā, man pat nepaprasot, bet tad atcerējos savu dēlu līdzīgā situācijā...

18.05.2024. Līst, līst, vējo, līst

Pagalma zāli drīz ar traktoru varēs pļaut, skaisti izravētās dobes sāk aizaugt ar zaļu zāles paklāju, kaķēm viedoklis, mums ar Guntu arī. Bet aiz katra mākoņa ir saules maliņa, tā arī mēs, izmantojam laiku, lecam manā pelēcītē, mīļi sauktajā par Silvī (Silver Star) un traucam uz Luarcu. Luaraca - vēl viena piekrastes pilsētiņa, kas vietām atgādina amfiteātri. Varenās klintis ieskauj vecpilsētu un sargā jūras vārtus. Pilsētai pa vidu tek upe, kuru šķērsot var pa romantiskiem ciku-caku tiltiņiem. Viss tik mazs, smalks, bet tajā pašā laikā spēcīgs, varens. Sezonā gana grūti atrast brīvu vietu mašīnai, bet šodien tas izdodas ātri.

30.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 9

Vakar no rīta, izejot ārā, bija jūtama spēcīga dūmu smaka, kas, mainoties vējam, pazuda dienas laikā. Diena bija silta, drīzāk karsta +25 grādi, praktiski bez vēja. Ziņās stāsta, ka tuvojas lietus un vēja periods. Steidzu dārza darbus, līdz viešņām palikušas skaitītas dienas, un lielu daļu no tām līs. Pret vakaru mugura īd, bet gandarījums liels - zemeņu vagas izravētas, aprušinātas, jaunā zeme uzlikta, apdobes sakārtotas. Pašā vakarā pārstādīju daļu pagājušā gada pelargoniju, labi samēslotas, apčubinātas, tās kāpa ārā no esošajiem podiem. Vēlā vakarā zvans no Gunitas: “Tu zini, ka starp mums ir lieli ugunsgrēki?”