#100LaimīgasDienasNamiņā – 48. diena

Vētra , okeāns stāsta stipros stāstus , viļņi , apvilkuši baltus putu apmetņus , steidz tos nodot krasta akmeņiem , atbalsojot tālu no krasta .
Lielā veikalu diena, ceturtdien ies pakas uz Latviju , uz divām A 4 formāta lapām pasūtījumi . Labi , ka mašīna liela 😉.
Braucot pāri augstajiem tiltiem , šūpoja pamatīgi , stūrē nācies ieķerties ar spēku .
Rīt sāksies pakošanas darbi .
Drīz pusnakts , bet es vēl steidzu ievilkt diegu galus dāvināmajam plecu lakatam.
Liesma svecē dejo , līdzīgi kā viļņi okeānā , tik šī deja silda un nomierina.

Citi raksti

Hospitalero – 12. daļa
Spānijas sāga beigusies, esmu atpakaļ Rīga. Esmu atpakaļ Rīgā; pirmais rīts mājās, pie auss murrā Bohēma, kājgalī snauž tramīgā Lakšmi. Atveru acis un mēģinu saprast, vai tas viss bija īstenība vai tikai sapnis.
Dzīve mazciemā – 65
08.06.2022. Retrīts

Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.

Dzīve mazciemā – 138
17.04.2024. Aši norunājamais

Dienu steigā sakrājušies daudz neuzrakstīto stāstu, tā kā tuvojas nozīmīgas enerģētiskās dienas, kad jāpabeidz nepadarītie darbi, tad nu steidzu kādu norunāt nost, lai mazāka pauniņa. Jau labu laiku namiņš sāk pildīt savu otru funkciju, bet par to vairāk, kad būs stāsts par būšanām un nebūšanām. Īsi sakot, brīdi pa brīdim dodu vietu, drošību, telpu, sevi un ēdienu kādam, kam vajag atjaunoties, padomāt. Ne par visiem var rakstīt, bet par Guntu var.

Dzīve mazciemā – 108
11.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 20

Pamodos un sāku meklēt attaisnojumus, kāpēc šodien nekur nebraukt. Ar sirdi, ķermeni saprotu, ka jāizraujas no mājas darbiem, bet prāts nebalsī auro par nepadarītajiem darbiem. Savācos un braucu. Galamērķis – Candas. Neliela pilsētiņa pusstundas braucienā no namiņa, kur tiek svinēti Pirmās Komūnijas svētki. Šeit pieņemts, ka gājienam paredzētās ielas tiek greznotas ar ziedu paklājiem, ko kārto agri no rīta. Šejienes tirdziņi un svētki uz LV fona izskatās pabāli, tas jau pieredzēts. Mēs esam ļoti izlutinājušies, tik ļoti, ka atradīsim, kur piesieties pat pie visskaistākā darba. Te viss vienkārši -paņēmi zāles kušķīti, ieliki trīs margrietiņas, pats lepns, pārējie apbrīno. Neviens neiespringst, dara visu ar prieku, pēc tam ar prieku svin.