23.07.2023. Ko taupa taupītājs, to izmanto, kurš paķer telefonu!

Tā kā mājas nets traki “kruts” ar savu aplikāciju, kuru telefonā ar LV numuru nevarēja iestellēt, nācās spāņu numuram pirkt jaunu. Ja jau jauns telefons, tad pirmajai bildei jābūt ūber skaistai, taupījos, meklēju to skaistāko kadru. Ja? JA?! Vakar, kad jau tā pa čemodāniem (četriem, bet kurš tad laimi skaita) bija jālēkā, lai ciet dabūtu, Vitas kārā acs krita uz hortenzijām. Nolēmām, ka tās, kuras izturējušas ex saimnieku aktivitātes - stādīt podā uz akmeņiem un vēl akmeņi pa virsu saknēm - varētu labi izturēt ceļu uz Latviju un Latvijas laikapstākļus.

08.05.2021. Mazliet saules

“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.

30.09.2023. Kustini kājas, kustini smadzenes

Pēdējā diena kopā ar čaukstenēm, protams, kalni. Braucām uz Somiedo dabas parku, tur ir īsta taku pārbagātība. Savu prieku noķer gan ainavu vērotāji, gan putnu vērotāji, arī zvēru vērotāji, arī lāču un vilku. 🙂 Jā, jā, Astūrijā dzīvo i lāči, i vilki, i Ibērijas lūsis, i bezkaunīgās mežacūkas (viena īpaši bezkaunīgā pa neaiztaisītajiem dārza vārtiņiem iešīberēja manā dārzā, sacienājās ar tomātiem, sapluinīja substrāta maisus un apēda visus kartupeļus).

12.10.2020. Vēlmes un izvēles.

Vakar apritēja mēnesis, kopš tā septembra rīta, kad namiņā ieradās īrnieks. Tā kā līgums tik’ uz vienu mēnesi, sagaidot puslīdz pieņemamu laiku, dodos klauvēt pie durvīm, uzzināt tālākos plānus. Klauvēju vienu reizi, otru - klusums, atslēga durvīs. Klauvēju trešo reizi, tad uzmanīgi veru durvis.