Retrīts

Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra:

“Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.”

Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē.

Ech, tas tik bija piedzīvojums.

Visas šīs divas nedēļas es biju pavārs, šoferis, gids, moderators, dažādu zīmju tulks, nodarbību vadītājs, policists, meiteņu pansionāta vadītāja u.t.t. Hā, a jūs pamēģiniet savākt 7 košas dāmas, kuras periodiski te bērna, te pusaudža enerģijās ieiet, neko nevar atrast, visu aizmirst, pēc principa “sūti pēc naža, pēc pusstundas atgriežas bez naža”, bet ar pilnu klēpi eikalipta ziedu pogaļām, jo, redz, ķuņķīši, špuņķīši saukuši spēlēties. Un tā visu laiku, pilnīgi atslābušas no ikdienas steigas, rūpēm un saspringuma, viņas ļāva izpausties iekšējam bērnam, draiskajam, ambīciju pilnajam iekšējam pusaudzim. Ik pa brīdim, kad gāju vākt kopā savas noklīdušās avis, no kāda stūra atskanēja sauciens “komandante nāk”, no otra stūra kāda atsauca “āamen” vai “tā tam būs būt”, atkarībā no situācijas, un atkal norībēja smieklu pērkona dārdi.

Jāsaka, ka šajā laikā mums dominēja “Skroderdienu” un “Emīla nedarbu” tēma, neiztika jau arī bez jaunām performancēm kā kaula meditācija, ziedu dāmas pielūgšana u.c. Vienā vakarā, ar asarainām acīm lokoties kārtējā smieklu lēkmē, Jana tā dziļdomīgi noteica:

“Tagad es zinu, kas ir retrīts.”

Ko tad mēs īsti darījām – runājām par sev aktuālajām tēmām, ielūkojāmies sāpīgajās, nesaprastajās lietās, kā moderni tos sauc – blokos, kas patiesībā ir bērnībā saņemtās mīlestības un atbalsta atbalsis, veidojām emocionālās drošības un veiksmes takas, man izdevās brīnišķīga saspēle ar Irēnu, stāstot dāmām par augu valsti, kā to izmantot savā labā, Irēnas vadībā lējām sev spēka sveces tieši zemē, ietinām prieku un veiksmi čiekuru svecēs, apguvām manu “haļavas” ķeršanas rituālu, kurš visai ātri atnesa rezultātu. Mums ļoti palaimējās ar laiku – bija trīs spēka dienas, kas visus rituālus, darbus padarīja vēl spēcīgākus.

Nu viss pašu dāmu rokās, jauni pamati ielikti, tagad atliek turpināt darbu.

Šis tāds ātrais ieskrējiens stāstos, nedaudz ievilkšu elpu, centīšos uzrakstīt sīkāk, kā tad mums gāja.

Tas, ko es paņemšu no šī spēka pasākuma (nepatīk man vārds retrīts, phe), protams, to lielo mīlestību un uzticēšanos, ko saņēmu no dāmām, bet, pats galvenais – nostiprinājās pārliecība, ka varu, protu un sanāk šādus pasākumus novadīt, ka tas patīk un, ka tas ir tas, ko gribu darīt.

Tā kā – namiņa durvis šādiem pasākumiem ir atvērtas, jūlijā, augustā, septembrī ir brīvas dienas. Viens gan jāsaka – es varu salikt programmu, piedāvājumu, varu pagatavot maltītes, varu būt šoferis, novadīt rituālus, vārdu sakot, uzņemties atbildību par darbiem šeit Astūrijā, bet līdz Astūrijai jānonāk pašiem, varu dot tik kādu ieteikumu.

Ziniet vēl, ko es sapratu, un, man šķiet, ka tas bija pats galvenais – sieviete sievietei var dot tik daudz, mēs kopā paliekam spēcīgākas savā sievišķībā, skaistākas savā dabīgumā, viedākas savā gudrībā, tas ir kā gatavot garšīgu zupu – katra atnes pa kriksītim garšvielas, saliekam kopā, un top Dievu ēdiens.

Ak, ja jūs būtu dzirdējuši, kā skanēja mūsu balsis klints alās okeāna krastā, kad dziedājām, spāņi stāvēja, klausījās, daži ierakstīja; kāds bija dejas solis, kad spontāni sadevāmies rokās un iegriezām spēka apli… Cilvēki stāvēja apkārt, skatījās un aplaudēja, arī viņiem tika mūsu spēka šļakatas. Ja jūs būtu redzējuši, kā iezaigojas upe, kad Jana un Dina pavēra savu resursu upju vārtus…

Bet par to visu stāstos. Šeit vien piebildīšu, ka pie datora darbiem līdz rudenim būšu mazāk, paliek stihiju grupas, kur runāsim par dziļākām tēmām, būs arī otri kāršu komplekti un daudz kas cits, rudenī būs viens dzimtas seminārs, varbūt viens mērķu seminārs un katrai zodiaka zīmei (ļoti ierobežotā skaitā) nākamā gada iespēju seminārs, un viss.

Priekšā pārmaiņu laiki un viedums, sievišķais, vīrišķais spēks un izpratne par tiem būs tie, kas rādīs pareizo ceļu.

Mīlestībā
Es

Veram lēnām priekškaru uz ēverģēlībām namiņā….

P.s. Spēka dienās ievācām laurus un citas spēku, veiksmi piesaistošas lietas, pie Irēnas būs sveces, pie Dinas – lādītes.