#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena

Ja svētdiena noklačota , tad pirmdien jāsarauj !
Noslīpētas sienas un uzklāta pirmā krāsas kārta uz griestiem, sienām .Tas bija izaicinoši – noturēt līdzsvaru , kura nav (nu aizmirsa Dieviņš iedot ), ar atpakaļ atgāztu galvu , stāvot uz ķeblīša. Lai ķeblis pa slidenajām flīzēm neslīdētu , apakšā sega paklāta . Otrs izaicinājums , nenogāzties pār Lakšmi , nepiebradāt viņu , jo vēlme trīties ap manām drebelīgajām kājām uz ķebļa, auga augumā, proporcionāli maniem protestiem un kuvaldas , rūpnīcas direktora un viņa mammas piesaukšanai . Īstā jautrība sākās, kad ieradās Nansija ar pusdzīvu peli zobos , ko palaida pa segu zem ķebļa. Abas rūcekles lēca , skrēja , medīja , kamēr es atradis kādu nepilnu metru virs viņām ar krāsas rulli un trauku rokā . Man šķiet , ka , ja es šo epopeju laimīgi pabeigšu , remonta man ilgam laikam pietiks .
Vakara izskaņā uztapa sagataves rītdienas Plutona lekcijai . Tā būs pēdējā , tālāk ķersimies pie Laimes un Veiksmes lekcijām !
Lai jums arī Laime un Veiksme !
Bilde no pavasara krāsošanas darbiem . Ļoooooti atbilstoša 😉

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 39.-41. diena
Esmu iegājusi vāveres ritenī, aizmiegu pa ceļam uz spilvenu . Mazs atskats vakardienā : no rīta konsultācija, tad trešās krāsas kārtas uzlikšana uz griestiem un sienām, tad konsultācija, vēl viena saruna , ašā aizskriešana uz bāzi - draugu pasūtījumu sagāde, vakarā vēl viena konsultācija un garum garā vēstuļu lasīšana, atbildēšana. Aizmigu pa ceļam uz spilvenu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 30

08.02.2021. Mazās brīvdienas.

Brīvdienām kopā ar Liliju ir savas šarms. Apvienojot viņas nevaldāmo kāri pēc apmaldīšanās un manu pat īsti negribēto magnētu piedzīvojumu pievilkšanai, tās izdodas lieliskas, kaut reizēm nervus kutinošas. "Ну ты представь себе, мне в моем возрасте, предложить просто перепихнуться. Так грубо,” Liliijas sašutuma pilnā balss dzirdama labu brīdi pirms noskan durvju zvans.
Dzīve mazciemā – 54

16.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Solis n-tais, sazin kurais, esmu pazudusi izplatījumā

Jau rakstīju, ka pēdējie divi mēneši ir spriedzes pārpilni. Vienlaicīgi ejam finiša taisnē ar visām iesāktajām lietām, un gluži spāniskā garā viņi dokumentus izskata, atbildes raksta 3-5 mēnešus, bet man viss prasītais jāiesniedz 5 - 10 dienu laikā. Tad nu jožu ar papīriem pa trim dažādām pilsētām un pilsētelēm - Cudillero, Avilesu un Gijonu. Gadās, ka kāds aprakstīts papīra gabals jānes uz n-iestādes otro stāvu, bet jāapzīmogo pirmajā, kamēr izsēžu rindu otrajā stāvā, darba laiks pirmajā ir beidzies, nākamajā dienā no rīta zvans uz iestādi izņemt pieraksta numuriņu (labi, ja var dabūt), un atlieku visus darbus, konsultācijas un joņoju iesniegt dārgo papīra stērbeli.
Dzīve mazciemā – 140
28.04.2024. Patikšanas un ne visai

Vakar lija, ne vienkārši, bet dāsni, kā tikai Astūrijā prot. Šķita, ka katrā pilē apslēpts vismaz spaiņa tilpums. Brrrr. Laiks kartupeļu pankūkām, tās vienmēr silda. Pēcpusdienā pošamies uz Tineo, bija plānā kādu jauku dāmu satikt un Guntai parādīt citu Astūrijas daļu. Ar pilsētām, vietām, cilvēkiem ir tā: patīk uzreiz vai nē, lai cik dotu otru iespēju - nebūs. Tā ir ar Tineo.