Ja svētdiena noklačota , tad pirmdien jāsarauj !
Noslīpētas sienas un uzklāta pirmā krāsas kārta uz griestiem, sienām .Tas bija izaicinoši – noturēt līdzsvaru , kura nav (nu aizmirsa Dieviņš iedot ), ar atpakaļ atgāztu galvu , stāvot uz ķeblīša. Lai ķeblis pa slidenajām flīzēm neslīdētu , apakšā sega paklāta . Otrs izaicinājums , nenogāzties pār Lakšmi , nepiebradāt viņu , jo vēlme trīties ap manām drebelīgajām kājām uz ķebļa, auga augumā, proporcionāli maniem protestiem un kuvaldas , rūpnīcas direktora un viņa mammas piesaukšanai . Īstā jautrība sākās, kad ieradās Nansija ar pusdzīvu peli zobos , ko palaida pa segu zem ķebļa. Abas rūcekles lēca , skrēja , medīja , kamēr es atradis kādu nepilnu metru virs viņām ar krāsas rulli un trauku rokā . Man šķiet , ka , ja es šo epopeju laimīgi pabeigšu , remonta man ilgam laikam pietiks .
Vakara izskaņā uztapa sagataves rītdienas Plutona lekcijai . Tā būs pēdējā , tālāk ķersimies pie Laimes un Veiksmes lekcijām !
Lai jums arī Laime un Veiksme !
Bilde no pavasara krāsošanas darbiem . Ļoooooti atbilstoša 😉