#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena

Ja svētdiena noklačota , tad pirmdien jāsarauj !
Noslīpētas sienas un uzklāta pirmā krāsas kārta uz griestiem, sienām .Tas bija izaicinoši – noturēt līdzsvaru , kura nav (nu aizmirsa Dieviņš iedot ), ar atpakaļ atgāztu galvu , stāvot uz ķeblīša. Lai ķeblis pa slidenajām flīzēm neslīdētu , apakšā sega paklāta . Otrs izaicinājums , nenogāzties pār Lakšmi , nepiebradāt viņu , jo vēlme trīties ap manām drebelīgajām kājām uz ķebļa, auga augumā, proporcionāli maniem protestiem un kuvaldas , rūpnīcas direktora un viņa mammas piesaukšanai . Īstā jautrība sākās, kad ieradās Nansija ar pusdzīvu peli zobos , ko palaida pa segu zem ķebļa. Abas rūcekles lēca , skrēja , medīja , kamēr es atradis kādu nepilnu metru virs viņām ar krāsas rulli un trauku rokā . Man šķiet , ka , ja es šo epopeju laimīgi pabeigšu , remonta man ilgam laikam pietiks .
Vakara izskaņā uztapa sagataves rītdienas Plutona lekcijai . Tā būs pēdējā , tālāk ķersimies pie Laimes un Veiksmes lekcijām !
Lai jums arī Laime un Veiksme !
Bilde no pavasara krāsošanas darbiem . Ļoooooti atbilstoša 😉

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 106
07.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 18

Kopš pagājušās ceturtdienas gaidu kurjeru, kuram jāatved sveču iepakojamais materiāls. Ceturtdienas vakarā atnāk ziņa, ka kurjers bijis, bet es neesot bijusi mājās. Rakstu pieklājīgu, bet niknu ziņu, ka biju mājās, gaidīju, bet kurjera nebija. Pusnaktī atnāk ziņa: “Atvainojiet, kļūda, risināsim.” Piektdien klusums, vakarā atnāk ziņa, ka nepilnīga adrese, šoferis nav varējis atrast. Man ir jūtas, rakstu, ka ir pievienota lokācija. Pirmdien saņemu ziņu, ka atkal atvainojas, meklēs risinājumus. Vakarā zvana kurjers, vai ta es esot Iveta, vai ta es esot mājās.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 60. diena
Visums savas dāvanas pasniedz dažādos veidos , veidolos , laikos .Man ir ,, biktsmāte " , tā es viņu saucu , jo viņas ausīm uzticu to trakos emocionālos viļņus , ko vienai pārvarēt pagrūti .Viņa it traka , spēcīga , atkal- traka , jo tikai traks sievišķis var uzņemties atjaunot ļooooti aizlaistu senču īpašumu -zemi …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 108
11.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 20

Pamodos un sāku meklēt attaisnojumus, kāpēc šodien nekur nebraukt. Ar sirdi, ķermeni saprotu, ka jāizraujas no mājas darbiem, bet prāts nebalsī auro par nepadarītajiem darbiem. Savācos un braucu. Galamērķis – Candas. Neliela pilsētiņa pusstundas braucienā no namiņa, kur tiek svinēti Pirmās Komūnijas svētki. Šeit pieņemts, ka gājienam paredzētās ielas tiek greznotas ar ziedu paklājiem, ko kārto agri no rīta. Šejienes tirdziņi un svētki uz LV fona izskatās pabāli, tas jau pieredzēts. Mēs esam ļoti izlutinājušies, tik ļoti, ka atradīsim, kur piesieties pat pie visskaistākā darba. Te viss vienkārši -paņēmi zāles kušķīti, ieliki trīs margrietiņas, pats lepns, pārējie apbrīno. Neviens neiespringst, dara visu ar prieku, pēc tam ar prieku svin.

Dzīve mazciemā – 116
18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.