Dzīve mazciemā – 106

Namiņa rīta stāsti – 18

Kopš pagājušās ceturtdienas gaidu kurjeru, kuram jāatved sveču iepakojamais materiāls.

Ceturtdienas vakarā atnāk ziņa, ka kurjers bijis, bet es neesot bijusi mājās. Rakstu pieklājīgu, bet niknu ziņu, ka biju mājās, gaidīju, bet kurjera nebija. Pusnaktī atnāk ziņa:

“Atvainojiet, kļūda, risināsim.”

Piektdien klusums, vakarā atnāk ziņa, ka nepilnīga adrese, šoferis nav varējis atrast. Man ir jūtas, rakstu, ka ir pievienota lokācija.

Pirmdien saņemu ziņu, ka atkal atvainojas, meklēs risinājumus. Vakarā zvana kurjers, vai ta es esot Iveta, vai ta es esot mājās.

Saku, ka jā, un gaidu. Viņš atvainojas, ka nav varējis atrast, braukšot rīt.

Man ir jūtas.

Otrdiena! Zinot dažu kurjeru dabu – nostaigāt gar māju, ja neviena nav, iet projām, pie durvīm nepieklauvē – pārceļos rakstīt lekcijas uz ielas terasi un skrienu pretī katrai mašīnai, kas brauc gar sētu.

Tuvojas vakara Zoom laiks, kurjera nav. Pēkšņi zvans, tā pati balss – vai ta es esot Iveta, vai ta es esot mājās. Atbildu apstiprinoši. Nu viņš sāk stāstīt, prašņāt, kur jābrauc, vai ta uz veikala pusi. Atbildu, ka viņam ir lokācija, uz ko saņemu atbildi, kas mani apstulbina – esot aizmirsis mājās.

Kā, neprasiet.

Labi, noskaidrojusi, ka lieto Whatsapp, sūtu lokāciju.

Pēc brīža ap stūri parādās vīrišķis ap 30+, nesot rokās manu paciņu, aiz viņa brauc buss. Abi skatās visur citur, tik ne uzmani, kas jau skrien gar sētu un vicina rokas. Kaut kā tomēr saskatījuši, abi apstājas. Tas, kurš nesa paciņu, pieiet pie tā, kurš pie stūres, iedod manu paciņu, pie stūres sēdošais to salīdzina ar sarakstu, atdod atpakaļ nesējam  (kāpēc, ja jau paciņa bija rokās, neprasiet). Nesējs pagriežas pret mani un brīdī, kad iet gar mašīnas sūri, Bosiks, kurš sevi uzskata par šīs teritorijas bosu, laiž strūklu uz mašīnas riteņa, bet trāpa nesējam uz biksēm.

Gribēju kaut ko teikt, bet nospriedu, ka Bosiks zina, ko dara.

Šie abi kurjeri pie manis nav pirmo reizi, katru reizi šīs pats stāsts. Interesanti, kā viņi brauc – viens stūrē, otrs pedāļus spiež?

Materiāli saņemti, sveces dodas uz pastu!

Citi raksti

12.08.2024. Pārdomas pie kafijas

Vējo, līst, karsē saule vai visa apkārtne miglā tīta, dārzs dzīvo savu dzīvi. Ja ilgstoši esmu projām, tas skumst, es pat teiktu, tam sāp, jo manu gādīgo, saudzīgo roku vietā nāk gliemežu, skudru ordas, kas rij, posta bez mazākās žēlastības, žurka, izlīdusi no alas, grauž un grauž...

28.12.2023. Atmiņu takas

Šodien bija paredzēta iekšdarbu diena: nopucēt virtuves skapīšus, pielikt jaunos aizkarus, izsūkt paklājus u.c. Aukstumam namiņā un aiz namiņa sienām atkal pievienojās slapjums no gaisa. Kaķēm īdzīga oma, ko nekavējoties izrāda uzspēlējot plaukstiņpolku ar priekšķepām, pa vidu tiek man ar. Viss tā arī notiktu, bet piebrauca pastnieks; nē, ne tas, kurš jau trešo dienu nevar atvest kaķiem barību, šis ir tas labais, kurš vienmēr visu piegādā laikā. Apbalvoju viņu ar Laimas lielkonfekti un sirsnīgu novēlējumu Jaunajā gadā.

Visgrūtākā cīņa, kas dzīvē jāizcīna, ir cīņa ar sevi. Tā varētu nosaukt šodienas ierakstu. Mammīt, man spiež. Mammīt, man auksti. Cik bieži bērnībā esam to teikuši, un cik bieži dzirdēts - pacieties, nemaz tik traki nespiež, tu esi liela meitene/puisis, vari paciesties...
01.-08.09.2022. Uguns grupa

Kas ir Uguns grupa? Laiciņu atpakaļ, kad sāku likt FB sajūtu kārtis pirms pilnmēness un jaunmēness, izveidoju Stihiju grupas, lai tādā “savējo” bariņā izrunātu, kas uz sirds sakrājies, kā kuram kārtis atbalso, kādas būs tuvāko 14 dienu enerģijas. Uguns grupā apvienojās Auna, Strēlnieka un Lauvas zīmēs dzimušas dāmas. Nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša dāmas satusēja, un radās doma - braucam pie Ivetas.